Čaviņas pļaviņas! 6. nedēļa izstrādāta, vasaras īsākā puse vēl priekšā. Lai gan darbs jau pierasts, katra diena tāpat nes jaunus izaicinājumus un piedzīvojumus, jo tā ir tā foršākā lieta par to, ko mēs te darām – nevienas 2 dienas nav vienādas. Dzīve ir krāšņa, pilna saules, lietus, varvīkšņu, dziesmu un smieklu. Šosvētdien pat satikāmies ar Perfect bāzes biedriem no Austinas un kopā baudījām 3h braucienu pa upi ar pūšļiem. Darbs nav viegls, bet 100% tā vērts. Mugurkauli aug, mēs veidojam pamatus visai savai nākotnei. Paldies Jums, mīļie, ka atbalstat mūs un par šo iespēju. Bučas! Kā gāja Tavam zaķītim?

Evita:

Mīlu to, cik ļoti es novērtēju savu dzīvi, esot šeit. Esmu ļoti pateicīga par visu, kas man ir. Man jau ir viss.

Artūrs:

Pus vasara aiz muguras. Visss super nice. Esmu pateicīgs par to kas man ir un nevaru sagaidit otro vasaras pusi

Matīss:

Laba diena draugi un pārējie, vasara iet uz beigām tāda sajūta ka visu nepaspēšu pat izdarīt. Cenšamies izspiest visu ko varam no vasaras un izveidot pēc iespējas vairāk labu atmiņu! Ej dari un viss sanāks, just got to do it!

Rūta:

Laiks iet, tikko vēl biju Latvijā, bet nu jau puse vasaras pagājusi. Cenšos izsūkt visu, ko varu no vasaras. Fokusējamies uz 1 lietu, kļūstam par 1% labāki katru dienu, un viss būs lieliski. Viss jau ir lieliski. Esmu ļoti pateicīga par katru dienu, katru iespēju!

Arvis:

“Baigās dzīves atziņas dod tas bookfields un par sevi uzzināts, kā arī atklāts daudz kas jauns, tāpēc gaidam ko nesīs otrā vasaras puse un ar saules stariem acīs turpunam močīt uz priekšu✨”

Reinis:

Šonedēļ redzēju stilīgus zirnekļus ar skeletgalvām uz muguras un satiku kopēji ļoti foršus cilvēkus mo visām pasaules valstīm.

Kārlis:

Yoo visiem! Viss notiek, mazie ieradumi kurus līdz šim būvēju sāk aiziet. Sāku saprast lietas, kuras varu labāk. Tagad tikai īstā lieta sākas.

Robis:

Ja no tevis neviens nepērk grāmatas, a tu nezini kāpēc – tas nav slikti. A ja tosols pazūd, un tu nezini kāpēc – vot tas ir slikti.

P.S. Šonedēļ bija Pie in the Eye sacensības, kur zaudētājiem iesmērēja putukrējumu ģīmī. Supeeeeeer!

SUPER DUPER, TIEKAMES NĀKAMNEDĒĻ!!

Vasariņa jau gandrīz pusītē. Vai mēs jau jums pietrūkstam? ❤️ Mēs tikai ejam un ejam, un ejam uz priekšu. Katra diena ir jauna balta lapa, katrs piedzīvojums tiks ierakstīts mūsu vēsturē un biogrāfijā uz mūžu. Šī nedēļa iezīmēja ļoti lielu izaugsmi mūsu grupiņā, katrs tikām pāri sev atkal un atkal, un nu jau tas nāk daudz vieglāk, nekā vasaras sākumā. Ko tas viss nozīmē? Mēs šeit nebraucām velti. 🤩 Mērķi tiek sasniegti, un nu jau uzvara ir rokas stiepina attālumā. Kāds paturēja čūsku rokās, kāds sadraudzējās ar citiem door-to-door pārdevējiem, kāds jau 4. reizi maina mašīnu. Katram savs ceļš, taču ejam tos visi sadevušies rociņās. Šis jau vairs nav par grāmatām, bet par izaugsmi, kas maina dzīves. Paldies par šīm iespējām, paldies par mīlestību un sauli, un katru cilvēku, ko mēs satiekam. Tusējam un turpinām. Kā gāja tavam mīļumiņam?✏️

Artūrs:

Week 5 done. Nedēļa paskrēja ļoti ātri. Bija savi sliktie brīži un bija labie, bet pa šīm nedēļam esmu iemācijies kā labāk tikt galā ar savām emocijām un nevienā brīdi nepadevos.

Rūta:

Dzīvoju dzīvi uz pilnu klapi. Krāsas ir spilgtākas, ja nesēž uz dīvāna. Šonedēļ augu ļooooti, un zinu, ka nākamnedēļ augšu vēl tik pat ļoti, ja ne vairāk. Katra diena, katra stunda ir dāvana, un es esmu ļoti pateicīga visiem, kas palīdz man piepildīt šo American dream. Turpinām, tik uz priekšu!

Evita:

Ļoti jautra nedēļa ar amerikāņu ğimenēm. Jāju ar zirgiem, ēdu mammu pašgatavtos meksikāņu edienus, satieku gotiņas,cūciņas! Un strādaju par savu mammīti!

Kārlis:

Yooo draugi, jauna nedēļa, jauna tačka. Paspēju jau sadraudzēties ar mehāniķiem, džeki no El salvadoras jaudīgi. Viens džeks man tumbu iedeva mašīnai. Savādāka nedēļa, bet ar to arī nāk savādākas mācības. Turpinam močīt.

Robis:

ES PĀRDODU GRĀMATAS, LŪDZU NOPĒRC TĀS.

Arvis:

Amerikāņu pārtika taaa jau garšīga, bet Latvijas rupjmaizīte nenāktu par ļaunu, turpinam piedzīvot “rietumu” eksperienci, un turpinam močīt, Turās.

Matīss:

Good morning VIETNAAAAM!!!!
Lielā puse nomaukta, atliek tikai bišķin. Dienas skrien ātrāk, esmu turējis čūsku, nofočējies ar gorillu un redzējis dubultu varavīksni un vēl citu lietu piedzīvojis. Daži aizspriedumi par ASV ir patiesi bet 90% viss ir daudz savādāk kā mēdijos. Iesaku izbaudīt mazās pilsētas. See y’all next week!

Reinis:

Šonedēļ sāku strādāt fermu apgabalā, rančo, kur ir gotiņas un daudz zirgi, satiku daudz konspirāciju teoristus, bagātus cilvēkus un izbaudīju īsto texasas dzīvi, jo īsti cowboji nāk no īstiem rančo!

PALDIES, MĪĻIE PAR ATBALSTU, MĒS TO JŪTAM PĀRI OKEĀNAM!

Bučas, tiekamies nākamnedēļ!

Labdien, labrīt, labvakar, saulstariņi! Kā jums šī diena? Karstuma vilnis 10/10? Mēs, piemēram, esam cepti banāni. Bet tie jau ir tie garšīgākie, pareizi? 4. nedēļa vasaras pievarēta un uzvarēta. Vesela trešdaļa. Laiks skrien tiem, kas skrien. Un, ujjj, kā mēs skrienam! Kājas jau no dzelzs, pleci no somas nēsāšanas arī. Dažam jau tā soma pieaugusi pie muguras, bet tā tam arī jābūt; tajā somā mums ir viss, ko vajag veiksmīgai nākotnei, un mēs to nesam katru dienu. Ar katru dienu paliek vieglāk un labāk. Šī nedēļa bija īpaša arī ar tādu mazu, mazītiņu notikumu – ASV 250. dzimšanas dienu. Salūti šāva, šašliki smaržoja, karogi plīvoja un mums bija tik jautri kā vēl nekad. Bet tas vēl nav viss. Dzimšanas dienu svinēja arī kāds no mūsu banāniņiem. EVITA – mūsu vasaras mamma!! Svētku pilna nedēļa. Šodien (svētdien) papeldamies miljonāra baseinā, paēdam burgerus, un tad jau ar joni dodamies 5. vasaras nedēļā. Kā šonedēļ gāja tieši tavam banānam?

Rūta:
Amerikas dzimšanas dienas nedēļa ļoti krāsaina. Dabūju arī savu mini Amerikas karodziņu, ko ieliku somā un tad, minoties ar riteni, jutos kā īsta amerikāniete. Celebration of education. Amerikāņiem vajag tās grāmatas, pārāk daudzi domā, ka Eiropa ir valsts. Katra diena ir jauns izaicinājums un piedzīvojums. Katru dienu laižu vaļā savas ķēdes, kas mani iepriekš turējušas, un eju, un skrienu, un tiecos uz to labāko sevis versiju. Turpinām! Nekad neapstājamies!💕

Evita:

Prieks, ka mana dzimšanas dienas nedēļa ir arī Amerikas dzimšanas dienas nedēļa. Nosvinējām ar bliezienu. Es un Amerika esam māsas. Bija prieks sagaidīt šo nedēļu pilsētā, kur piedzima Teksasa.

Matīss:

Tuk tuk! Kas tur, es te! Atkal nedēļa paskrējusi ātrāk nekā pagājušā, daudz jaunu stāstu, draugu un bilžu. Atbilde pagājušās nedēļas jautājumam ir Southern Hospitality. Also izglābu bruņurupuci no šosejas.

Kārlis:

Yoo, draugi, bija jautri, strādāju vairāk laukos pie ezeriem, rēcīgi amerikāņi, visi dod man aliņus. Dabuju arī stilīgas cepures šonedēļ.

Reinis:

Šonedēļ redzēju kā putni cīnās ar vāverēm. Mazliet uguņošanu paskatijāmies 250 gadu un arī apsauļojos mazliet siltajā saulē. Nu tā jau nekas traks nebija tik jāmočī.

Robis:

Šī nedēļa bija veltīta meksikāņiem, tātad lieli smaidi , daudzi yes yes un thank you , un no no English. Bet mācīties no viņiem var daudz, jo neskatoties kādā situācijā viņi ir, vienmēr smaida. cómo estás, amigo!

Artūrs:

Week 4 done. Nedēļa paskrēja nemanot un sūdi ir mēslojums.

Arvis:

Skrienam mēs, skrien nedēļas, turpinam attīstīties, aizvadījām arī 250 gadu jubileju amerikas brīvībai, un labprāt aizsūtītu pāris gramus ar sauli un grādiem uz Latviju, bet kā sacīt jāsaka turās💪

Laižam nākamajā nedēļā! Turam īkšķus!

Vasaras pirmās 3 nedēļas tautās sauktas par vētras fāzi, jo tajās notiek vislielākā pielāgošanās, kamēr vispār saprotam , ko nozīmē grāmatas, kas ir Amerika, ko nozīmē braukt ar riteni un runāt ar cilvēkiem. Šobrīd sāksies normalizēšanās fāze, kad jau esam mazliet iekārtojušies un sāksim mācīties tās izslavētās pārdošanas prasmes. Atbrauksim mājās un mācēsim pārdot saulesbrilles aklajam. Jokus pie malas – šī nedēļa super jautra, pilna ar piedzīvojumiem un izaugsmi. Katram kaut kas cits notika, bet kopīgā pazīme – mājās sēžot uz dīvāna šādu dzīvi nedabūsi. Mīlestība pret dzīvi un pilnīgi visu, kas notiek ir tieši tas, ko mēs šeit praktizējam. Paldies, ka dodat mums iespēju šeit būt, ēst vrapiņus un sauļoties. Mīlam jūs!! Kā gāja tavam bērniņam?

Rūta:

Esmu pateicīga par katru lietu, kas ar mani notiek, esot šeit novērtēju visu, tai skaitā to, kas gaida mājās un savus mīļos. Dzīve šeit ir krāsaina bez gala. Bet kāda jēga dzīvot pelēku dzīvi? Augu, mīlu, attīstos katru dienu un strādāju pie nākotnes miljonāres Rūtas. Gaidiet mani, neatpazīsiet! ☀️

Arvis:

Parasti jau Latviešiem ar to D vitamīnu i kā i, bet nu MĒS te viņu smeļamies tā ka pa nopietno, atbrauks atpakaļ uz LV un no malas vēl noturēs par čigānu🥰. Joks pa jokam bet ģela ta nopietna. Labi… jamet malā tās gudrības un jāsaka ka turpinam močit, turpinam baudīt karstumu un turpinam kļūt par procentu labāki každij ģeņ. Tā jau baigi heaļty lifestyle, bet kad aizej uz walmartu tad gan siekalas saskrien nogaršot visus “sudiņus” kuros cukurs vairāk kā saprašanas.
PS turpinam riktigi dzert ūdeni, šitajā karstumā kādi 4 litri ūdens ka minimums iziet.
Sveicieni Latvijas siltajai vasarai un Turās💪.

Reinis:

Bija forši. Satiku meiteni kas pārdeva limonādi ceļa malā tieši tāpat kā filmās un tad ieraudziju arī pašu zibeni makvīnu. Kopēji jautri bija!

Evita:

Šonedēļ strādāju savam brālim, citam strādāt vieglāk, nekā sev. Visus spēkus ieliku brāļa dēļ, nevis sev.

Matīss:

Kad strādā, tad lietas notiek.

Nu ko, pēc šīs nedēļas varu teikt ka esmu lējis sviedrus. Bet mazais negadījums ar riteni mani neapstādina un mēs turpinam darīt. Katru dienu uzzini ko jaunu, satiec kādu interesantu cilvēku un tā tā diena paiet.
Vēljoprojām nesaprotu kāpēc cilvēki šeit ir tik jauki vai tas ir ūdens vai tas ko viņi ēd? Atbildi gaidiet nākam nedēļ!

Roberts:

Reliģija – tā ir tāda lieta pie kuras tu nonāc tikai grūtos brīžos. Šie ir grūti brīži.

Artūrs:

Week 3 done. Ķermenis sāk adaptēties un laiks sāk iet daudz atrāk. Nedēļa paskrēja nemanot. Katru dienu iemācos kaut ko jaunu un palieku aizvien labāks

Kārlis:

Yoo, bija forši, jaunā pilsētā sāku strādāt. Turpinam močīt.

Bučas, tiekamies nākamnedēļ!

Labrīt, labdien, labvakar, mūsu mīļie! Lai vai cikos jūs šo lasāt, ziniet, ka mēs jau esam augšā un strādājam! Ja jums nav motivācijas kaut ko darīt, ļaujiet mums būt jūsu motivācijai. Mūsu orga 2. darba nedēļa ir noslēgusies. Joprojām būvējam ieradumus, iepazīstamies ar dažādām situācijām, ko bookfield (mēs tā saucam šo paralēlo pasauli, kurā pārdodam grāmatas) sniedz. Katra diena ir jauns piedzīvojums ar jaunām ģimenēm, dāvanām un izaicinājumiem. Šonedēļ tika uzsvērta dāvanu daļa, jo Robčiks svinēja lielo 21, tāpēc visi nogaršojām Teksasas mammu devīgumu un vācām mūsu brālim banānam ikoniskus suvenīrus. Nedēļa bija emociju un IZAUGSMES pārpildīta, jo mēs pārvarējām katru “es negribu”, un beigu beigās attapāmies Hjūstonā pie izbijušā grāmatu pārdevēja Fabiana, sauļojoties baseinā ar svaigi ceptiem burgeriem rokās, smaidiem sejās un mīlestību sirdīs. Šī dzīve ir tā vērta! Paldies, mūsu mīļie, ka palīdzējat mums šeit nokļūt un domās turpināt atbalstīt ik sekundi! Kā gāja tieši tavam mīļumiņam?

Kārlis:

Yooo visiem, bija forša nedēļa. Vēl iestrādājamies, veidojam pareizos ieradumus. Tieku galā ar visu to, ko man met pretī un kamēr turpinu močīt tikmēr arī viss atmaksājas. Satiku pilsētas šerifu😃

Rūta:

Amerika ir sapnis! Protams, augšas un lejas, konstanti strādāju ar sevi, lai patiešām augtu un kļūtu labāka, izmantotu šo iespēju uz visiem 100. Bet esmu pateicīga par katru metru, ko noskrienu/ nobraucu ar riteni. Katru saulrietu, katru smaidīgo vai nesmaidīgo satikto cilvēku. Sapratu, ka šis darbs ir kas daudz vairāk par grāmatu pārdošanu. Es jūtu, ka iepriecinu mammas un tētus un opjus un omes, kas, manuprāt, ir nenormāli svarīgi. Nākamā nedēļa jau mani gaida!

Artūrs:

Week 2 done. Main takeaway ir: WYDFLI*!! Ja es būtu apstājies brīžos, kad viss likās slikti, tad nebūtu saticis visus tos fantastiskos cilvēkus un nedēļa būtu izvērtusies pavisam savādāk.

*WYDFLY – when you don’t feel like it

Roberts:

Week two, vienīgais, ko es esmu sapratis, ir, ka džeki no Kubas un Peru ir visjaukākie un runātīgākie cilvēki, kurus var satikt. Eduardo un Jose man sirsniņā vienmēr!

Arvis:

Nu tā jau tie amerikāņi baigi dāsnie, dod visādas dāvanas un gardumus, tāpēc sūdzēties nevar. Laikapstākļi gan interesanti, ķipa vsjo normaļna un pēksņi 5 minušu laika nolīst gada norma. Pagaidām kaut kā tā💪.

Evita:

Šī nedēļa lika saprast, ka viss ir tikai tavā galvā. Visas problēmas rodas tikai tavā galvā. Kad mazāk domā un vairāk dari, visas problēmas atrisinās. 🙂

Matīss:

Otrā nedēļa pievarēta. Nesaprotu kur tas laiks paliek, esmu piedzīvojis tik daudz foršu lietu un saticis tik daudz jauku cilvēku. Ar katru dienu sāku kļūt pateicīgāks par visu un visiem kas ir mājās un apkārt! Week 3 here we go!

Reinis:

Šonedēļ lēnām jau sāku iesilt gan prātā, gan temperatūrā. Tagad tik nepadoties, močīt tādā pat sparā. Labākais vēl priekšā.

Paldies par uzmanību!

Turam īkšķus par nākamo nedēļu!🏆

Sveiki, mīļie! Ceram, ka jūsu nedēļa bija episka un piedzīvojumu pilna… jo mūsu bija!
1. nedēļa – mēs tikai sākam. Šonedēļ dabūjām pilnīgi izgaršot vienu no 12 nedēļām, kas mūs šovasar gaida. Satikām daudz foršu ģimeņu, redzējām varavīksnes, vāveres, kas kaujas ar putniem, zaķīšus, lietu un nu jau sākas arī īstā Teksasas vasara, jo karstumiņš samīļo no paša rīta līdz vakaram. Esam ļoti pateicīgi jums visiem, ka jūs mūs atbalstat, jo šeit mēs patiešām augam un attīstamies katru dienu, katru stundu. Atbrauksim atpakaļ un būsim izturīgāki par dzelzi. Lasiet, kā jūsu bērniņiem gāja!

Kārlis:

Yoo draugi, šonedēļ jaudīgi gāja. Pastrādāju gan uz kājām, gan uz ričuka, gan ar mašīnu. Vēl iestājās pareizie ieradumi, visu lieku pa plauktiem. Viss tikai paliek labāk😃

Arvis:

Lēnām sāku pierast pie karstuma un mega daudzajiem “moskītiem”, kā arī pie anormālās svīšanas, bet za to viesģimenes mamma baro tā pa nopietno🥰, un katru dienu visapkārt vienmēr redzami jauni dzīvnieki, kurus Latvijā tik bieži nesastapt.

Evita:

Es mīlu bookfield un esmu pateicīga par iespējām, kā tas liek man augt!

Reinis:

Šonedēļ jau sākās daudz maz reālā pārdošana, ja pagājušo nedēļu tik iesildījos, tad tagad jau palēnām sāku ieskrieties. Pilns ar pīlēm interesantām, visur skraida pa pilsētu un nebaidās no cilvēkiem, bet pašam sajūta, ka konstanti būtu Somijā, bet sīkums tāds, ka ieslēgts pirtī 😀.

Artūrs:

Pirma pilnā nedēļa bookfieldā pabeigta. Sāk lēnām izveidoties ieradumi un ķermenis sāk adapteties. Vienīgi tie trakie odi gan varēj te nebūt.😀 Katru dienu kaut kas interesants vai izaicinošs notika, kas beigu beigās padarīja mani stiprāku.

Matīss:

Laiks skrien, vispār nemaz nejūtu, ka nedēļa pagājusi, katru dienu kas jauns. Ir diezgan jautri, satikti dažnedažādi cilvēki. Kāds draudzīgāks par citu, vienmēr piedāvā kādu ūdeni vai padzerties, par to esmu pateicīgs.
Tiekās next week. 🍌

Robčiks:

Week one , we just getting started , nedēļā bija pilna ar augšām un lejām , bet dzīvs vēl esmu, so viss kārtībā. Life good, I drive.

Rūta:

Super character building nedēļa, jautrības un dažādi dzīvnieki. Mīlu un mācos vēl vairāk mīlēt visus cilvēkus. Meksikāņu ģimenes ļoti foršas, arī daži eiropieši satikti. Vrapi neeenormāli garšīgi. Svīstu ļoti, nezināju, ka tik daudz iespējams, teksasiešiem visiem iekšā kondicionieri, tāpēc viņi nemaz nezina, bet visi dod ūdeni. Viens opis iedeva no sava dārza gurķus, kādus 4 apēdu. Foršs darbs.😊

Tiekamies pēc nedēļas!

Laaaabvakar, mīļie!

Jeeej, astoņi no astoņiem mūsu grupas banāniem izdzīvojuši pirmo jeb nullto vasaras darba nedēļiņu. Nullto, jo bija tik 3 dienas. Apslapinājām kājiņas gan metaforiski, gan fiziski. Saulīte sildīja, lietutiņš atveldzēja. Foršas mammas deva ēst un dzert. Redzējām, kā dzīvo amerikāņi, saņēmām komplimentus un daudz “Oo, is Latvia in Russia?” Mazliet odi sakoda, bet mēs kodām pretī. Jo tādi mēs esam – lai ko dzīve mums dotu, mēs to padarām par vislabāko lietu, ko jebkad varētu saņemt. Jeb, kad dzīve dod citronus, mēs uztaisām limondādi. Nu tad lasiet, kā jūsu mīļajiem bērniņiem gājis!! 🤩🤩

Kārlis:

Yoooo visiem. Jaudīgi iesākām, ir jautri. Satiku sievieti, kas par spiegiem man stāstīja. Cilvēki joprojām forši. Ejam cauri grūtībām, jo nu citādāk nebūs, ko stāstīt pēc vasaras.😃

Reinis:

Šonedēļ ieeļoju savas zināšanas un spējas. Paspēju arī nomazgāties vairākkārt dienas laikā. Gāž trakāk kā pa jāņiem. Bet mums vietējie saka, ka parasti tā nav un ka paliks sausāks. Nevaru sagaidīt turpināt iesākto un palikt labāk katru dienu.

Evita:

Iesildošā nedēļa ir noslēgusies!
Satiktas daudz foršas superīgas amerikāņu ğimenes, saprasts kā atkal strādāt Amerikā un kā jūtos klauvējot pie durvīm. Laiks palidoja ļoti ātri, bet viss tikai sākās, mēs tik sākam iesildīties!

Artūrs:

Pirmā nedēļa pabeigta. Daudz ko jaunu iemācījos par sevi. Sapratu, cik patiesībā labi varu tik galā ar dažādām situācijām. Ar katru dienu palieku par 1% labāks. Nevaru sagaidīt nākošo nedēļu!!!

Arvis:

Pirmās dienas strādājot… paspēts, gan izcepties saulītē, gan nopeldēties lietus dušā, satikti jau pirmie pārdesmiti cilvēku un pieklauvēts pie vēl vairāk durvīm. Kā sacīt jāsaka, pirmās dienas aiz muguras, pieredze plūst straumēm, tāpēc atliek vien močīt tālāk. “Keep on moving, and dont stop!”

Robčiks:

Šonedēļ gāja jautri, day One week one type beat. Bija daudz ko iemācīties, piedzīvot. Kā piemēram, pirmās durvis, pirmā amerikāņu ģimene, ko satiec viens pats. Tie nervi pirms klauvējiena. It kā valodu nepazaudēju, bet nu baigi kaut ko sakarīgu es, man liekas, nepateicu. Ir daudz, kur augt, kur uzlaboties unnnn nevaru sagaidīt nākamo nedēļu!!!

Matīss:

Baudām sauli, pēkšņas lietus gāzes un maucam tālāk! Cilvēki ir ļoti forši un jauki!

Rūta:

Strādāju pilsētā, kur bija futbola pasaules kauss un Messi. Cilvēki man teica, ka brauc skatīties. Biļetes ap 1000$ maksā, kur viņiem tā nauda?? Satiku daudz foršu cilvēku, opju, studentu, izbraucu ar pikapu, dabūju riteni, ēdu vrapus. Sauļojos, peldējos lietū. Kopummā – dzīvoju. Uz pilnu klapi. Nākamā nedēļa mani jau gaida!!

Tiekamies pēc nedēļas!!

Sveicināti, vecāki, vecvecāki, draugi, māsas, brāļi, visi interesenti!

Laipni lūgti pirmajā mūsu superīgās grupas jeb orga – 100 banānu (SIMC BANĀNIII) – bloga ierakstā. Kāpēc tāds nosaukums? Atbilde vienā vārdā – Robčiks. Mūsu ģimenītes motivējošais runātājs spļauj ugunis katrā teikumā. 100 banāni = 100 procenti. 100 procenti, ka mums izdosies! 100 procenti, ka mēs sasniegsim savus mērķus un izaugsim! 100 procenti, ka šī būs labākā vasara! 100 banāni!!!

Mēs, episkākie Latvijas jaunieši Amerikā – Evita, Kārlis, Reinis, Matīss, Rūta, Roberts, Artūrs, Arvis – esam noslēguši savu pirmo vasaras posmiņu, pārdošanas skolu. Daudz mācību, jautrības, dejošanas, skriešanas, PAPA JOHNS PICU, saulītes, kalna, self-talk, elektrolītu un mīlestības pret sevi, grupas biedriem un visu pasauli. Patiešām daudz uzzinājām un JAU katru kļuvām un turpinām kļūt par 1% labāki. Kā tad katram no mums gāja?

Evita (mūsu otrā mamma):

Sales school noslēdzies. Esmu tik lepna un priecīga redzēt jauniešu izaugsmi un degsmi acīs ! Ar patīkamu satraukumu gaidām pirmās durvis, pie kā pieklauvēt!

Kārlis:

Yooo draugiiii! Viss labi, patīkams satraukums par vasaru. Dabuju tačku štatos. Tagad laiks močīt.

Reinis:

Nu jau pagājis Sales school, pirms nedēļas ielidojām Nešvilā. FY (pirmgadnieku) “spīdzināšana” ir beigusies – visi sveiki un veseli!!😁😁 Tagad brauksim uz Texas iekarot visu superīgi foršo mammu sirdis !!!

Matīss:

Kad ielidoju ASV, tādas interesantas sajūtas, ķipa, wow, esmu šeit. Sales schools bija interesants, daudz lietas iemācījos, daudz enerģijas, kuru atcerēšos uz vasaru. Un šeku reku – jau esam ceļā uz Teksasu!

Rūta:

Oj, draugi, būs episka vasara! Sales school iedeva perspektīvu uz to, cik izaicinoši, bet bezgalīgi vairāk vērtīgi būs šie mēneši. Cik ļoti forši cilvēki mums ir apkārt, cik lojāli mēs esam katrs sev un viens otram. Braucam uz Teexaaas! Traktorista iedegums jau ir procesā. Tiekās!

Robčiks:

Soooo, Sales school ir pagājis, un pārsteidzošā kārtā es vēl esmu dzīvs.😆Izaicinājums bija nopietns, bet tagad ar jauniem spēkiem motivāciju un ko tik vēl ne, esmu gatavs pārdot visām foršajām mammām Texasā !!!!!

Artūrs: 

Vakar pabeidzām Sales school. Izaugsme gan tehniskās sagatavotības ziņā, gan mentāli ir izteikti jūtama. Tas, cik ātri pagāja sales school, liekas crazy. Tagad braucam uz Texasu un gatavojamies pirmajai bookfield dienai. Feeling very excited!

Arvis:

Kultūršoks atkal, viss 2x lielāks nekā eiropā, zāle ir biezāka, mašīnas lielākas, viss ēdiens ir sākot no XL. Sales school sākām pierast pie skriešanas un karstumiņa. Maucam skriet uz Teksasu!

Rīt jau uzsāksim īsto vasaru. Paldies visiem atbalstītājiem mājās! Bez jums nekur! Tiekamies svētdien, 100 banāni dodas strādāt.🍌🍌