Aldis
Šī bija jautra nedēļa, tiešām no sirds varu teikt, ka es baudīju laiku, jo jau jūtu kā pamazām nāk septembris un ģimene. Paklausījos nostaļģiskas dziesmas no prāta vētras tā, ka pilnīgi prieka asaras saskrēja acīs un darīju savu absolūti labāko. Šonedēļ oficiāli kļuvu par menedžeri, kas man liek lepoties ar sevi vēl vairāk. Dažkārt tāpat ir grūti, bet viss kas labs, nenāk viegli, tāpēc vēl nedaudz jāiztur un tad jau varēs peldēties septītajās debesīs.
Francis
Šonedēļ turpināju iepazīt Vašingtonas pusi Kolumbijas upei, bija ļoti skaisti un jautri.
Pagājušo svētdien ar Aldi aizbraucām uz Timberline Lodge (Mt Hood), bet aizmirsām, ka lielākos augstumos arī ir vēsāks, un sanāca, ka ar T-kreklīem un šortiem bijām 10-12°C temperatūrā 😂
Tagad jau strādāšana nāk automātiski, bet lielākais izaicinājums ir padarīt darbu jautru un noņemt sev spiedienu, un uzskatu, ja to iemācīšos, tad dzīvē arī varēšu pielietot, lai būtu jautri darīt jebkādu darbu, un tad pat nepamanītu, ka laiks skrien, jo ir dažas jautras dienas, kur pat nepamanu, ka aizlido tās 13h.
Nu tik palicis finiša sprints ar 2 nedēļām, kur patiešām jānoplēš ar savu labāko atdevi un attieksmi! Laiks parādīt amerikāņiem, kas ir latviešu cīņas gars 🇱🇻💪
P.S. Cīnījāmies nedaudz caur dūmiem arī
Rūta
Tā nu pēdējās nedēļas ir pienākušas. 🏎️💨⚡️
Tās es veltīšu tīri savai personībai un savam raksturiņam ❤️ Galu galā, kāda es kļūstu — tas cilvēks, tā personība — tas ir pats svarīgākais un visvērtīgākais, ko es varu paņemt no šīs vasaras pieredzes.
Man pašai ir pilnīgi jāaizmirst par jebkādiem rezultātiem, jo tas nav tas iemesls, kāpēc es mēnesi pirms vasaras tomēr izdomāju lekt iekšā šajā piedzīvojumā. Mani iemesli, kāpēc šeit atbraucu, ir daudz lielāki, daudz dziļāki un daudz nozīmīgāki nekā jebkādi skaitļi, ko redz statistikā, par maniem pircējiem vai pārdoto grāmatu skaitu.
Es patiesi vēlos kļūt daudz mīlošāka, uzklausošāka, pacietīgāka un atbalstošāka meitiņa savai mammai un tētim, māsiņa saviem diviem stprajiem brāļiem un otrā pusīte manam vīrietim 🙏 Un visiem šiem maniem nosauktajiem mīļajiem jau galīgi neinteresē, ar cik daudz naudiņas es atgriezīšos no šīs vasaras. Tas, kas viņiem rūp, ir par kādu cilvēku es būšu kļuvusi, ko es šeit būšu iemācījusies un kas no tā visa man palīdzēs nākotnē pašai veidot savu biznesiņu, savu ģimeni un dzīvot labāku dzīvi, nekā tā būtu bijusi bez šīs vasaras pieredzes.
Tāpēc, ja ir kaut kas, ko es paņemšu no šīm pēdējām divarpus nedēļām Amerikā, tad tas, visticamāk, būs kā iemācīties strādāt smagi, bet tajā pašā laikā palaist vaļā jebkādas ekspektācijas un vienkārši ļauties tam, kas ir lemts❤️❤️❤️
Ļoti mīļoju un bučoju mammīti, tētīti, Krišiņu, Brunīti un Aducīti😘🫶🇱🇻 jau gatavojieties!!✈️😋
MikusŠonedēļ highlights ka dabūju uzbraukt ar Cybertruck, jeb ledusskapi/gludekli/kasti/Teslas lielo pickup tanku jeb kā nu kurš vuņu sauc 😂 pirmo reizi izbaudīju ka mašīnā var iestatīt galamērķi un viņa brauc 100% pati, kā arī spēj uzraut uz 100 km/h nieka trīs sekundēs, laabs 🔥 tiku pie mini Lego komplekta no viena Lego entuziasta 😁 strādājot pa laukiem satiku vienu ģimenes dzimtu, kur vienā paaudzē ir 11 brāļi/māsas, kur katram ir 4-9 bērni 😛 Kopumā attieksme iet uz augšu, jo pēdējās 2 pilnās nedēļas palikušas un man ir reāls prieks par savu izaugsmi. Tāpat ir daudz brīži, kad ir izaicinoši un negribas iet uz nākamajām durvīm visdažādāko iemeslu dēļ, bet katrs mazais solis mani pieruvina tādam cilvēkam, kāds es vēlos kļūt ✌️Un ko esmu sapratis ka šo nedēļu ir jo izaicinošāk jo labāk, to ir grūti redzēt tajā momentā, bet priekš izaugsmes tas tā ir. Nevaru sagaidīt savas labākās nedēļas tepat aiz stūra 😎😎BANZAII bliežam
Elizabete
Jau 9 nedēļas pārdodam grāmatas Amerikā. Dažreiz grūti noticēt cik ātri tas laiks skrien, jo katru dienu esam fokusā uz nākamo ģimeni kam palīdzēsim. Nākamās nedēļas ir kā otra iespēja atdot visu kas palicis un aizbraukt mājās bez nožēlām un ar lepnumu par sevi un par kādu cilvēku esmu kļuvusi. Šonedēļ sākām strādāt jaunā pilsētā Salem un te ir ļoti daudz meksikāņi takā sanāk mācīties spāņu valodā sakāmo. Šī ir visforšākā teritorija kurā šovasar esmu strādājusi un vienkārši katru dienu izbaudu un strādāju ar lielāko mīlestību un rūpēm sirdī lai palīdzētu ar izglītību. Ir grūtākas dienas, periodi , bet tas nekad nesagrauj manu prieku un neviens “Nē” vai aizcirstas durvis nespēj noņemt smaidu no sejas. Man ir vissuperīgākā komanda ar ko esmu guvusi iespēju augt kā cilvēkiem. Tik interesanti cik ļoti cilvēki var vienas vasaras laikā mainīties un esmu lepna ka esmu komandā tieši ar šiem cilvēkiem, nākotnes uzņēmējiem, miljonāriem un līderiem, labākajiem tētiem, superīgākajām mammām un mīlošākajiem partneriem savām otrajām pusītēm. Pēc šīs vasaras jebkādi šķēršļi mūsu dzīvē būs tīrākie nieki, jo šeit tā problēmu risināšanas domāšana attīstās ar katru dienu un tā vietā lai sūdzētos, mēs risinām. Mīlu jūs visus mājiniekus un sūtu sveicienus no Salemas🎊🥰.
Amanda
Pagājušās divas nedēļas man iemācīja novērtēt laukus, kuros es izaugu, un mājas, Rogovku.
Es strādāju Tillamoooooookā, šī ir pilsēta, kur dzīvo visas ASV govis un kur ražo visgardāko saldējumu, kas tiek eksportēts pa visu Ameriku. Un pat trīs minūšu attālumā no pilsētas centra ir govju ganības. Visa pilsēta katru dienu smaržo pēc naudas(kūts un govīm).
Sanāca tikties ar neskaitāmiem cowboys ar īstām kauboju cepurēm, kauboju zābakiem un džinsām, un viņi izskatījās kā amerikāņu filmās jājot ar zirgiem un ejot ganībās. Un sveicinās, sakot: “Howdy!
Pagājušā nedēļa bija pilnīgs kontrasts no laukiem uz pilsētu un pēc tam atkal atpakaļ laukos. Strādāju pie okeāna, ar viļņiem, jūras vēju un priedēm apkārt.
Un bērni šeit ir crazy. Viņiem visiem ir savi mājdzīvnieki, kas ir kazas vai cūkas. Un tās cūkas ir tik paklausīgas, viņas klausa tā kā cirka dzīvnieki. Un visi bērni lielās ar to, cik paklausīgas ir viņu cūkas, un tad atrāda tās lielajā pilsētas parādē.
Un tās vispaklausīgākās, vislabāk izaudzinātās, visskaistākās cūkas tad tiek arī tirgotas. Un parasts pusaudzis, kurš ir kārtīgi izaudzinājis savu cūciņu, var nopelnīt pat 6 tūkstošus, 7 tūkstošus dolāru tikai par vienu mazu cūciņu.
Es tik ļoti, ļoti mīlu katru dienu, kurā man ir iespēja būt šeit, kļūt par sevis labāku versiju un baudīt skaisto, skaisto, skaisto Oregonu.
Es nevaru iedomāties labāku veidu, kā pavadīt savu vasaru. Es esmu tik pateicīga par katru iespēju, kas man šajā dzīvē ir dota. Es esmu tik pateicīga par iespēju būt visforšākajā Banzai Boberu komandā(Paldies Bruno🫶🏻). Turpinu šo piedzīvojumu visa gada garumā kā topošā menedžere!❤️
Bruno
Kas par nedēļu 💛 – dzīvoju savu sapņu dzīvi Oregonā! Sajūta, ka katru dienu un katru nedēļu iemācos ko pavisam jaunu! Šī nedēļa bija veltīta tam, kā es varu iemācīties uzturēt lielisku darba ētiku un attieksmi visas dienas garumā, neatkarībā no tā kādi ir apkārtējie nekontrolējamie apstākļi 👊 Kas tik netika pieredzēts šonedēļ – pastrādāju pilsētā kurā bija 135 iedzīvotāji, redzēju kolorītas mājas un mašīnas (pink power 🌸), daudz jaunu draugu satiekot ģimenes, saņēmu $25,000 vērtībā grāmatu piegādi no kompānijas, iepazinu 9. klases skolnieci, kas pati pa savu naudu nopirka visas grāmatas sev (wouw kas par lielisku piemēru jaunajai paaudzei), un iečekoju kādas šķirnes govis mūsu nākotnes ģimenes (BB&KZ) fermā būs 😉 sūtu veselību visiem saviem mīļajiem, gan Latvijā, gan Amerikā, gan Minesotā ❤️🇺🇸;)) Mīlu! Ejam darīt savu labāko un smaidīt cauri procesam (p.s. un Binovsku ģimenes kopīgā tetovējuma ideja ir REĀLA lieta haha) 💪🤞
Gustavs
Gracias Woodburn! Pēdējā nedēļa manā mazajā Mehiko pieveikta. Tagad Vudburnā par grāmatām zinās visi. Šī nedēļa bija izaicinājumiem pilna un tā atgādināja, cik svarīgi ir būt neatlaidīgam un turēt savu disciplīnu. Dabūju nobaudīt gan plaukstas izmēra persikus, gan zivis, gan īstus meksikāņu tako. Paldies par šīm nedēļām Vudburnā un tagad maucam pabeigt vasaru foršajā Bendā! Sveicieni visiem mīļajiem atpakaļ Latvijā, drīz jau tiekās!
Marta
Jauna teritorija, jauns ritenis. Šonedēļ strādāju Salemā. Es vienkārši miiiiiiluuu Salemu. Pilsēta tāda parasta, bet tie cilveeki….pilns ar meksikāņiem un viņi ir viiiisvisjaukākie cilvēki kādus iespējams satikt. Viņi nekad nebūs nejauki un nekad neaizcirtīs tev durvis, paēdinās tevi un vēl uzaicinās uz vakariņām citā dienā.
Nedēļas sākumā dzīvojām hotelī, jo nebija vēl atrasta viesģimene, bet nedēļas vidū man sanāca atrast ģimeni kas piekrīt hostot mūs (mani un Elizabeti) godīgi ir sajūta ka dzīvojam kautkādā nereālā pasaulē. Kad ieradāmies mūsu jaunajā dzīvesvietā, viņi mums bija sataisijuši vairākas cara pacages ar visādiem gardumuem, fun mazām lietiņām, visām higiēnas lietiņām un pat katrai sava mīkstā mantiņa gultā. They are the sweeetest. Dzīvojam pilnīgā girl hous, neskaitot mūs te dzīvo 4 sievietes un ir tiiiik fun. Mūs lutina ar gardumiem un vakariņām tā ka ir vienkārši amazing.
P.S.
Atradu arī jaunu ričuku 🙂
SW Latvia 