Gustavs
Hola! Esmu iekarojis Vudburnu, Oregonas mazo Mehiko. Sāku jau mācīties pirmās frāzes spāniski. Kā arī nākas vilkt ārā krievu valodas zināšanas. Tā kā ir diezgan izaicinoši, bet jautri. Ar Miku padzīvojām foršā viesnīcā, bet tagad dzīvojam kā karaļi pie foršas viesģimenes. Esmu saēdies visādus gardumus. un saticies ar daudz foršiem cilvēkiem. Vietējie iedzīvotāji sāk mani jau atpazīt. Vudburna – vieta, kur satiekas dažādas kultūras, kā arī pilsēta, kas neguļ, tāpēc garlaicīgi nav.
Mikus
3 vārdi – TIK NEREĀLI SKAISTI.
Šonedēļ strādāju pa laukiem, satiku daudz suņus, runāju ar fermeru ģimenēm un visu nedēļu baudīju skatus – vīnogu dārzus, plašos laukus kalnainos laukus un visam fonā vēl milzīgais Mountain Hood ar sniegoto virsotni 🤩 reāli kāda starpība vai pārdod vai nē, bet šo es atcerēšos visu mūžu. Braucot no rīta uz teritoriju vēl dabūju redzēt puķu laukus, kas ir iespaidīgi. + extra ēdu mellenes visur kur redzēju 🫐 dabūju izbraukāt ar crazy lielo kvadraciklu 🚘 ievācāmies jaunā lielā hostu mājā kur ir sauna un katram sava istaba 😄🏠
Francis
Šonedēļ bija super BANZAI nedēļa! Šo nedēļu veltīju savai mammai un darīju absolūti labāko, ko varu! Mīlu tevi, MAMMU!
Bija arī jautri un superīgi notikumi. Piemēram, satiku vīru gados, kuram bija 2 retro Porsche. Un man bija fantastiska iespēja iesēsties abos. Viens no tiem bija 64. gada modelis, kuram viņš bija pārtaisījis motoru — nu, pilnīgi visu — un tas viņam joprojām perfekti kalpo.
Kā arī fantastiskajā sestdienā, staigājot pa pilsētu, sadzirdēju, ka kāds bļaustās: “Juice for sale, juice for sale”. Izdomāju paskatīties, un kādā pagalmā maza meitenīte arī darīja savu biznesu un pārdeva sulu par 1 dolāru. Izdomāju atbalstīt viņu un nopirku sev arī vienu.
Bruno
Juhūū – vēlviena nedēļa dzīvojot paradīzē 😁⛰️ šis ir tieši tas, ko saku tad, kad ģimenes vaicā: “Kā Tev iet?”. Es saku: “Dzīvoju savu sapņu dzīvi!”. ❤️ Jo tā tas patiesi ir – esmu šeit, vietā kurā nekad nebiju bijis, darot darbu, kas palīdz man augt kā cilvēkam un palīdz ģimenēm ar izglītību! Šīs dienas un šie brīži, kuriem eju cauri ir tas iemesls kāpec esmu veiksmīgs dzīvē un sasniegšu vēl lielākas virsotnes! Katru dienu satieku tik dažādus un interesantus cilvēkus, kā, piemēram satiku savas nelielās pilsētiņas mēru Šeriju – izrādās viņa bija loģistikas ķēdes vadītāja vairākus gadus un Apple vadītāja Stīva Džobsa un Tima Kuka labā roka! Nekad nevar zināt kādus cilvēkus sastapsi pie viņu namdurvīm, bet tas ir skaistais šajā darbā 🙏 Esmu mūžam pateicīgs Southwestern programmai un saviem mentoriem, kas man ir palīdzējuši kļūt par tādu vīrieti kāds esmu šobrīd. Mīla pret sevi un darbu, ko daru ir tas uz ko es fokusējos un nevaru sagaidīt kādas lielas lietas sagaida mūs priekšā visai grupai 🙏⛰️🔝
Amanda
Kā tas ir iespējams, ka no katras mājas pilsētā var redzēt upi?
Šonedēļ baudīju viļnus, jūras gaisu un vēso vēju rītos un vakaros. Skati tik skaisti, ka “pie vienas vietas” cik tirgoju. Galvenais izbaudīt mirkli kas ir dots, augt par labāku un mīlošāku cilvēku ar katru soli.
Aldis
Šī bija izaicinoša un stresaina nedēļa. Dažkārt bija nepatīkama smaguma sajūta, jo atkal bija jauna teritorija un mums nebija kur dzīvot, nedēļas vidū ritenim riepa pārplīsa un vēl nez cik problēmas pa vidu izlīda, bet kas ir svarīgi ir tas, ka tiku tam visam pāri, saglabāju mieru un uzvarēju šo nedēļu. Atradu fantastisku viesģimeni, salaboju riteni un pārvarēju visas emocionālās grūtības ar vieglu prātu un noturēju attieksmi vietā. Galvenais mīlēt un tad tevi mīlēs atpakaļ.
Estere
Nu ko – lielā pārvākšanās ir notikusi! Jauna viesģimene, jauni istabas biedri un pat jauna brokastu vieta. Burito ēra ir beigusies un sākas burgeru ēra.
Arī darbs turpina pārsteigt. Strādāju tik skaistā vietā, ka ik pa brīdim pieķeru sevi skatāmies apkārt, nevis koncentrējoties uz darāmo. Skati ir vienkārši elpu aizraujoši.
Un cilvēki ir vienkārši suler. Viņi ir atsaucīgi, draudzīgi un ļoti sirsnīgi. Un daži… nu, daži ir īpaši interesanti. 😉
Smieklīgākais ir tas, ka jūtos kā vietējā superzvaigzne – laikam jau esmu paspējusi atstāt labu iespaidu.
Šo nedēļu veltīju savai mīļajai mammai. Mammu, paldies Tev par visu, ko esi darījusi manā labā. Par atbalstu, rūpēm, pacietību un ticību man. Bez Tevis daudzi no maniem piedzīvojumiem nebūtu iespējami. Es to ļoti novērtēju. ❤️
Rūta
5.nedēļa nostrādāta☀️
Šonedēļ bija viss jauns – pilnīgi jauna teritorija, viesģimene, istabas biedrene. Tā bija arī laba dzīves skola – mācēt pielāgoties pilnīgi jaunām lietām, ko dzīve piespēlē, un nebaidīties iet un ļauties.
Nedēļa kā pa kalniem un lejām, bet es ticu, ka pavisam noteikti tieši tā arī es apgūstu visvairāk.
Tā nu šīs nedēļas mana lielākā mācība ir ticībā, ka viss notiek tieši tā kā tam ir jānotiek! Tieši, tieši, tieši!
No katras mazākās situācijas es kaut ko mācos, jo vislielākais un vērtīgākais, ko paņemšu no šīs vasaras ir KĀDA ES KĻUVU.
Dieviņš/vispasaule/universs (sauciet kā gribiet) man šajā vasarā dod tieši to, ko man VAJAG, lai es varētu kļūt par tādu SIEVIETI, MEITIŅU, MĀSIŅU UN OTRO PUSĪTI, kāda es vēlos būt visvairāk!!! This summer is building me!! ❤ un tas ir kaut kas tāds, ko neviens pircējs man nevarētu iedot nekad.
Tāpēc, lai arī kā man ietu un ies ar rezultātiem – es mācos apzināties, ka tas ir tikai bonuss šim visam piedzīvojumam. Es šo vasaru pilnībā veltu savai izaugsmei❤️ jo, ja pat es atbraukšu mājās ar zemākiem rezultātiem kā pagāšgad, bet es iemācījos kā būt pašpārliecinātai arī nenoteiktībā, kā pieņemt visu nekontrolējamo un iet tālāk, kā uzņemt atraidījumu un neņemt to personīgi, un kā būt pacietīgākai un vēl mīlēt spējīgākai arī tad, kad vairs nav spēka – TAD TĀ BŪS IZDEVUSIES VASARA!!! Un pat labāka kā iepriekšējā!🫶☀️🌾
Mīļoju, mīļoju, mīļoju mammīti un tēti, Krišiņu, Bruno un Magonīti!!!😘❤️
Elizabete
Šī bija īpaša nedēļa mums visiem, strādājām par godu mūsu mammām. Mamma ir mans lielākais dzinulis un viņa vienmēr ir ar mani un izbauda Bendas skatus ar mani. Šonedēļ tā patiesi apzinājos, sajutu un sapratu kapēc esmu šeit un pārdodu grāmatas Oregonā🤣. Esmu šeit, lai kļūtu par cilvēku kāda būšu nākotnē un pat ja pārdošanas ziņā vienmēr varu būt labāka, šonedēļ noteikti augu kā cilvēks. Vairāk novērtēju visu kas man ir un visus mīļos un sapratu, ka vēlos būt labākā sevis versija visiem saviem tuvajiem un arī pati sev, jo zinu savu potenciālu un ar katru nedēļu tas aug. Dzīves laikā tas cik es pārdevu neko par mani nepateiks, bet tas kādu attieksmi pret darbu, kritisko domāšanu, fizisko izaugsmi būšu guvusi šīs vasaras laikā būs tas kas paliks ar mani uz visiem laikiem. Bučas mīļajiem!🥰
Marta
Šī nedēļa man iemācīja ļoti daudz.
Godīgi sakot tā bija viena no emocionāli grūtākajām nedēļām visā vasarā. Bija dienas, kad homesicknes mani pārņēma tik ļoti, ka šķita – es vairs nezinu, kā piecelties un turpināt iet no durvīm uz durvīm. Man pietrūka māju. Pietrūka mana ģimene, mans draugs, mani draugi. Pietrūka mūsu iepriekšējā host family, divi mīļie suņi Kouku un Bolma, mazā meitenīte Rio, kura vienmēr skrēja mums pretī un sauca mūsu vārdus, un sajūta, ka esmu vietā, kur jūtos kā mājās.
Šonedēļ mēs pārvācāmies uz citu māju, viss mainījās. Es vairākas dienas cīnījos pati ar sevi, mēģinot atrast mieru. Dažreiz tas izdevās skatoties zvaigznēs, dažreiz apsēžoties uz pāris minūtēm pie upes, dažreiz vienkārši apstājoties un ieelpojot.
Bet tad pienāca sestdiena.
Es kāpu augšā pa vienu ļoti stāvu kalnu. Šī bija pēdējā iespēja nopelnīt Mom’s Award un es visu nedēļu biju par to domājusi un es tiiiiiik ļoti gribēju to nopelnīt. Bet tajā brīdī, klausoties latviešu mūziku un skatoties uz neticami skaistajiem skatiem apkārt, es sapratu vienu svarīgu lietu.
Es sapratu, ka balvas, uniti un rezultāti ir forši. Bet tie nekad neaizstās manus cilvēkus.
Es iedomājos brīdi, kad atgriezīšos Latvijā. Kad atkal varēšu apskaut mammu. Kad satikšu savu draugu. Kad varēsim spontāni aizbraukt kādā tripiņā, skatīties saulrietā vai peldēties ezerā. Un tajā mirklī es pirmo reizi pēc ilga laika sajutu to sajūtu, kuru biju uz brīdi aizmirsusi.
Dzīve ir tiiiiiik skaista.
Un tad…
Notika vēl kaut kas pilnīgi neticams.
Man ir tikai 20 gadi un es esmu piepildījusi līdz šim savu lielāko sapni.
Es nopirku busiņu, dzeltenu hipiju busiņu.
Es joprojām tam nespēju noticēt.
Man pat vēl nav autovadītāja apliecības.
Tas ir trakums.
Es esmu Amerikā. Katru dienu pārdodu izglītojošās grāmatas amerikāņu ģimenēm. Katru dienu runāju angliski. Pirms gada, kad pirmo reizi dzirdēju par šo darbu, es nodomāju: “Wow… es tā nekad nevarētu. Mana angļu valoda nav pietiekami laba.”
Bet paskat uz mani tagad.
Es to daru.
Un man ir mans dzeltens Volkswagen T3 busiņš.
Es nezinu, vai tas ir pats busiņš kas mani dara tik laimīgu. Man liekas, tas vairāk ir simbols tam, ka sapņi tiešām piepildās. Ka, ja pirms gada kāds man būtu pateicis, kur es būšu šodien, es droši vien tikai pasmaidītu un neticētu.
Bet dzīve mani pārsteidz atkal un atkal.
Un laikam tieši tāpēc es to tik ļoti mīlu.
Es negribētu būt neviens cits cilvēks pasaulē.
Es negribētu neko mainīt savā dzīvē.
Jo katra pieredze, katra diena, katra asara, katrs kāpiens kalnā, katras aizvērtās durvis, katrs “Nē” mani ir atvedis līdz šim brīdim.
Un tikai es pati izvēlos, kādu dzīvi vēlos dzīvot.
Tāpēc es turpināšu sapņot liiiiiielus kreeeeiziii sapņus. 💛🚐✨
SW Latvia 