Dienas lido un mēs arī – BANZAI BOBERI lidojumā

Rūta
Otrā nedēļa kā kalnu kāpumi un kritumi. Jau šonedēļ sāku vākt suvenīrus – buka rags, medus, divas kastes ar olām (kuras kādam jāatdod), un daudz pieredzes stāstu strādājot Oregonas laukos🌾. Sūtu daudz bučas un mīlestību mīļajai mammai, strādīgajam tētim, atbalstošajam Kikijam un vissuperīgākajam partnerim Adrianam ❤️. Nākamo nedēļu veltīšu tieši jums mani mīļie (Bruno protams arī, love you brotha).
“The super-woman I am someday going to be, I am NOW becoming” – bija mana nedēļas lietotākā frāze, jo es zinu, ka ne jau tās nopārdotās grāmatas vai ieksētā nauda noteiks, cik veiksmīga es būšu nākotnē, bet gan tas, kā es eju un turpinu klauvēt pat tad, kad negribās, ir slinkums, nogurums vai besis. Un arī maniem mīļajiem neinteresēs tie cipari, bet gan tas, kāda persona es atgriežos atpakaļ. Ar lielāku darba ētiku, pacietību, nesavtīgu mīlestību pret visu, kas man jau ir un būs, ar citu perapektīvu uz dzīvi. Tas ir tas patiesais iemesls, kas mani dzen uz priekšu🙏

Mikus
Šī nedēļa bija ar baigajām augšām un lejām, bija vairākas riktīgi foršas lietas, piemēram tiku pie Oregonas mašīnas numurzīmes kā suvenīra priekš mājām prasot cilvēkiem par to 😇Saņēmu fiziskas grāmatas, ko varēšu pa tiešo dot cilvēkiem 📚 Nedēļas beigas bija izaicinošākā daļa uztūrēt attieksmi, bet svētdiena to riktīgi pacēlā augšā ar LIDOŠANU!! 🤘✈️

Amanda
Pirmā pilnā nedēļa bookfield. Pēdējās divas nedēļas darba laikā kad palika grūti skatijos uz maza balta sniegota trīstūrīša debesmalā. Šajā svētdienā pateicoties Esteres lieliskajām pārdošanas un komunikācijas prasmēm un veiksmīgai apstākļu sakritībai sanāca apmest dažus riņķus ar ļoteni virs sniegotā, viegli kūpošā vulkāna ko diendienās biju vērojusi. Šajā nedēļā ielās ziedēja vissmaržīgākās liepas, ēdu kiršus un mellenes no visiem pagalmiem, un vēroju visskaistākos saullrietus vēlajos vakaros, un brīvi skraidošās kazas, zaķus, un draudzējos ar zirdziņiem. Mācos satikt katru cilvēku ar mīlestību sirdī. Es esmu pateicīga, pateicīga, pateicīga.

Estere
Super patīkami būt šeit Oregonā. Lieliski laikapstākļi, skaisti kalni un skati visur, kur dodies. Jaukas sarunas ar ģimenēm. Katru dienu uzzini, ko jaunu par kūlturu vai par kādu vietu, vai profesiju. Vai kādreiz kādu terminu, ko iepriekš nezināju. Students visu dzīvi. Esmu pateicīga, ka varu būt šeit. 🙂
Svētdienā bija iespēja lidot ar mazo lidmašīnu. Tā bija pieredze, kas vēl ilgi paliks prātā. Mums ir tik daudz par ko dzīvē pateikties. 🙂

Elizabete
Pirms šīs nedēļas nekad līdz galam nebiju saskārusies ar tik daudz dažādiem notikumiem vien 6 dienās. Šajā nedēļā iemācijos vairāk kā dažreiz sanācis pa veselu mēnesi. Tieši šajās dienās ļoti izjutu, ka bookfields (grāmatu zeme jeb mūsu darba lauks) tas nav tikai par pārdošanu, bet tas mani sagatavo dzīvei un no jebkuras dienas būšu ieguvusi tik daudz zināšanu kas padara mani stiprāku un gatavāku “lielajai” dzīvei. Mīļus sveicienus sūtu visiem mīļajiem Latvijā! Zinat, ka esat mans dzinējs un dodat man spēku cīnīties katru dienu!🤩❤️Nākamā nedēļa ir par godu jums!💪

Francis
Otrā nedēļa aizritējusi! Superīgi, aizrautīgi un piedzīvojumu pilna! Bija daudz jautru un spilgtu momentu, bet viens ko noteikti atcerēšos ir, ka staigājot par Salem apkaimēm ieraudzīju vienu māju pie kuras ieraudzīju mašīnu ar tādu specifiski numuru. Šis numurs bija: “Sveiks”. Tajā brīdī domāju, ka acis melo, un uzreiz devos pie durvīm klauvēt. Un durvis man atvēra vīrities 80 gadu jaunībā, vārdā Andris. Tad mēs aprunājāmies, un viņš man piedāvāja arī saldējumu, un pastāstīju ko un kā pats daru, un noskaidroju kā viņš nokļuvis ASV.

Gustavs
Otrā nedēļa izturēta! Interesantas sarunas ar cilvēkiem, skaisti dabas skati un ainavas. Pirmdienas vakars pārsteidza ar tukšu riepu, ar kaimiņu palīdzību to uzpumpējām, bet otrdien no rīta atkal tukša – riepa saplīsusi, bija jāved uz servisu. Pa nedēļu jau sadraudzējos ne tikai ar vietējiem cilvēkiem, bet arī viņu suņiem, kā arī pilsētas stirnām. Tā kā piedzīvojumu netrūkst. Galvenais, ka ikdienā satikti cilvēki, kas uzmundrina, motivē un neļauj padoties. Bet laiks un dienas skrien ātri, redz jau atkal svētdiena. Un šī svētdiena ir vienkārši superīga – dabūjām izlidot ar lidmašīnu! Sapnis piepildīts! Neaprakstāmas emocijas! Aiziet, tik uz priekšu un lecam iekšā nākamajā nedēļā!

Aldis
Šī nedēļa bija ļoti dažāda, bija gan augšas, gan lejas, nedaudz paraudaju, tad atkal piecēlos un turpināju iet. Savācu ļoti daudz nee, bet arī satiku cilvēkus, kas pagrieza dienu par 180 grādiem. Jutu, kaa augu ka personība prieks sevis un saviem mīļajiem. Maucam uz priekšu- grūti ir labi, jo tad mēs visvairāk augam.

Marta
Dzīvojot šeit, Oregonā, ASV, arvien vairāk apzinos, cik ļoti paveicies man ir būt šajā piedzīvojumā. Es izbaudu katru dienu un krāju pieredzi, kas paliks ar mani visu mūžu. Esmu pateicīga par katru “nē”, ko saņemu pie durvīm, jo tas mani padara un stiprāku un esmu pateicīga par katru cilvēku, ko satieku un iepazīstu. Esmu pateicīga par saviem lieliskajiem komandasbiedriem un istabasbiedrenēm, kas šo pieredzi padara vēl īpašāku. Brīžos, kad ir grūti, es atceros, cik daudz man ir dots – iespēja būt Amerikā, katru dienu mācīties angļu valodu, augt, attīstīties un pārvarēt izaicinājumus. Es daru to, kas man vienmēr ir paticis – palīdzu cilvēkiem. Šodien es lidoju ar privāto lidmašīnu, redzēju ūdenskritumus un kalnus no augšas. Man ir iespēja piedzīvt lietas, par kurām agrāk tikai sapņoju. Es dzīvoju savu labāko jaunību, veidojot vēl labāku nākotni. Un visvairāk esmu pateicīga saviem mīļajiem Latvijā. Bez jūsu atbalsta es šeit nebūtu (kādam jau bija jānopērk tās lidmašīnas biļetes), bez jums es nebūtu tik stipra, motivēta un neatlaidīga. Jūs esat mana lielākā motivācija augt, attīstīties un kļūt par labāku sevis versiju. Es jūs ļoti mīlu un esmu bezgala pateicīga, ka jūs man esat. ❤️🇺🇸🇱🇻

Leave a comment