Čauuu! Esam noslēguši savu 8.nedēļu un nu tikai viss sāksies. Iepriekšējās nedēļas esam daudz mācījušies, lai tagad to visu varētu izmantot praksē.

Šīs nedēļas sākumā Ance satika omīti, kura nopirka grāmatas tikai tāpēc, ka viņai patika Ances akcents. Omīte piedāvāja Ancei palīdzēt jebkurā situācijā, kas viņai rodas – vienkārši jānāk un jāsaka. Tā nu omīte Anci veda mājās visu nedēļu un gatavoja viņai vakariņas. Nedēļas beigās viņas apmainījās ar kontaktinformāciju, lai omīte varētu sūtīt Ancei uz Latviju kartiņas Ziemassvētkos. Opīts teica, ka Ance labi reprezentē Latviju un tagad viņiem ir labs iespaids par mūsu valsti🇱🇻 (viņš kādreiz bija direktors kādai no šīs pilsētas vidusskolām)

Viens no foršākajiem notikumiem Paulai šonedēļ bija tas, ka viņu aizveda mājās ar Tesla Cybertruck. Diezgan sirreāla pieredze.

Madara Luīze piegāja pie durvīm un, sasveicinoties ar cilvēkiem, pateica savu vārdu: “My name is Madara”. Iznāca viens opis un, dzirdot Madaras vārdu, sāka dejot un dziedāt “Madāra”. Viņš kādu laiku bija dzīvojis Vācijā, tāpēc prata labi izrunāt r burtu.
Vēl viens netipisks un interesants notikums Madarai bija tas, ka viņa pirmo reizi Teksasā uzvilka jaku, jo visu nedēļu lija lietus un bija vēss.

Jānis tagad zina, kur dzīvo Čaks Noriss. Viņam arī iedeva ūdens pudeles, kas tiek pildītas ar ūdeni netālu no Čaka Norisa mājām, tāpēc tas tiek saukts par Čaka Norisa ūdeni. Klīst baumas, ka šajās ūdens pudelēs tiek liets viņa vannas ūdens.

Zane strādā labākajā teritorijā pasaulē. Tur strādājot, Zanei ir sajūta, ka cilvēki viņai palīdz vairāk, nekā viņa palīdz cilvēkiem pārdodot grāmatas.

Edmundam pēc sitdowna tētis uzrakstīja Facebook un piedāvāja savā uzņēmumā pastrādāt par door-to-door salesman. Viņš strādā kompānijā, kas ražo un izplata augstspiediena mazgātājus un pats ir mēģinājis iet pārdot no durvīm uz durvīm. Satika Edmundu un saprata, ka Edmundam labāk padodas pārdot.

Ksenijai un Madarai “uzbruka” hiperaktīvs kucēns, kurš kādas piecas minūtes nelika nevienam mieru līdz brīdim, kad Madara pacēla viņu kā zīdaini un aiznesa atpakaļ uz viņa mājām pati, jo bērnam, kurš mēģināja kucēnu aiznest saviem spēkiem, pašam tas nesanāca.

Šodien visi satikāmies miljonāra mājā uz brokastīm. Tur bija arī daži grāmatu cilvēki no Lietuvas un Igaunijas, kas arī šobrīd strādā Teksasā. Nobeidzām šo nedēļu, klausoties motivējošais uzrunas no kādreizējiem grāmatu pārdevējiem, kas tagad ir ļoti veiksmīgi un ietekmīgu cilvēki.

Esam gatavi savam labākajam augustam! Līdz nākamajai nedēļai!

Ko? Jau 6.nedēļa aizvadīta un nu vasara jau oficiāli ir pusē.

Šī nedēļa no iepriekšējam izcēlās ar to, ka ieguvām pamatīgu kultūras pieredzi. Nedēļas sākumā Teksasā plosījās viesuļvētra “Berila”. Nekas pārāk traks, bet Latvijā tādu nepiedzīvot. Lielais vējš sagāza kokus, lietus izraisīja plūdus, bet mums visiem viss ir vislabākajā kārtībā. Daudzi cilvēki uz pāris dienām palika bez elektrības un gaisa kondicioniera, tāpēc sēdēja mašīnā, lai atvēsinātos, uzlādētu telefonus. Teksasā cilvēkiem patīk aukstums. Bija arī redzami interesanti skati – maza mašīna pilna ar cilvēkiem, kuri izbauda gaisa kondicionieri, vienā mājā kopā sanākušas 4 mājsaimniecības, kas devušās pie radiniekiem elektrības meklējumos, ārā visu dienu un nakti bija dzirdamas zālespļāvēju skaņas, kas patiesībā bija ģeneratori. Dažām teritorijām bija mazāk paveicies, nekā citām:

Šonedēļ mūsu komanda vāca kovboju cepures, kuras visi svētdien uzlikām uz meetingu. Svētdien ar mums kopā bija īpaši viesi – 4 miljonāri, kas arī reiz pārdeva grāmatas Amerikā. Viņi dalījās ar savu grāmatas pārdošanas pieredzi un to, kā viņiem šī pieredze palīdzējusi tālāk dzīvē.

Kopumā mums gāja ļoti forši un esam gatavi superīgai 7.nedēļai Teksasā!

Čau, čau visiem!

Piektā nedēļa veiksmīgi aizvadīta! Šī nedēļa bija lieliska iespēja ne tikai uzzināt kaut ko par sevi un savu darba ētiku, bet arī iegūt lielisku kultūras pieredzi. Kā zināms, 4.jūlijs ir ASV Neatkarības diena un amrikāņiem tie ir lieli svētki. Pieredzējām salūtu vairāku dienu garumā, kādu no mums arī kārtīgi pabaroja un, papildus tam, izdzīvojām foršu nedēļu.

Madara šonedēļ atrada viesģimeni, kur varēs dzīvot. Tiešām forši, ka izdodas atrast tik jaukus cilvēkus un lietas atrisinās. Tikai jāturpina meklēt! 😊

Paula satika opīti, kurš pirms 52 gadiem arī pārdeva grāmatas. Viņš stāstīja, ka tad viņiem darbs bija jāsāk jau 7 no rīta, starp mājām bija jāskrien un pusdienas nevarēja ņemt līdzi, tās bija jāprasa mammām, kurām pārdeva grāmatas. Un, beigu beigās, visas vasaras laikā viņš nopelnīja tikai 350$.
Forši apzināties, ka mums tomēr nav tik traki noteikumi 😄 Opītis arī atzina, ka tā bija ļoti vērtīga pieredze, jo var iemācīties kā runāt ar cilvēkiem, kā tikt galā ar sevi, savām domām un emocijām.

Ance, braucot mājās no darba, redzēja vietu, kas izskatījās diezgan baisi. Tur bija augsts žogs ar zīmēm “šķērsot aizliegts” un šī vieta izskatījās pamesta, nedaudz kā cietuma teritorija. Ārā bija jau tumšs. Viņai tobrīd galvā bija visādas domas – ka tik mani kāds nenolaupa, kur viņi liek man strādāt?, ātrāk jātiek prom,… Nākamajā dienā Ance strādāja tajā pašā teritorijā un braucot garām šai vietai, pievērsa tai pastiprinātu uzmanību. No rīta tur bija apmēram 25 suņi, kas peldējās baseinā un priecīgi skraidīja apkārt. Varēja redzēt arī daudzus cilvēkus, kas atbrauca uz šo vietu ar saviem mīluļiem. Izrādās, ka šī vieta, kas sākumā šķita baisa, bija suņu kūrorts un spā.

Madara Luīze redzēja īstu kovboju uz brūna zirga. Beidzot. Esam Teksasā kā nekā. Tomēr, interesanti bija tas, ka viņam bija basas kājas nevis zābaki, kā ierasts.

Zane šonedēļ strādāja bagātā Teksasas rajonā. Tur bija kāda milzīga māja, kurai priekšpusē bija 5 mašīnas. Strādnieks, kas strādāja pie mājas viņu uzrunāja un pateica, ka saimnieku šobrīd nav mājas. Zane brauca pie nākamās mājas, tur stāvēja 7 pick up trucks un statuja ar zirdziņu, uz kura jāja puisītis ar laso rokās. Pie nākamās mājas bija liela vērša un zirga statuja. Interesanti, kāda ir šo cilvēku nodarbošanās, kas tur dzīvo.

Ksenija redzēja ļoti skaistu mašīnu. Tā bija 1980.gada Cadillac baltā krāsā ar sarkanu ādas salonu. Viņa skatījās uz mašīnu, siekalojās, un mašīnas īpašnieks piedāvāja viņai ne tikai uzņemt bildi ar šo auto, bet arī iesēsties mašīnā.

Edmunds sāka strādāt jaunā rajonā. Neviens viņam nevēra vaļā durvis diezgan ilgu laiku. Beidzot kāda sieviete atvēra durvis un minēja, ka Edmunds pārdod vai nu saules paneļus vai arī kukaiņu apkarotājus. Izrādās, ka pirms pusstundas pie viņas durvīm klauvēja cits pārdevējs. Kāds bija viņu dzīvojamā rajona grupas čatā ierakstījis ziņu, lai neveļ varā durvis, jo te strādā kāds, kurš pārdod kukaiņu apkarotājus. Edmunds ar šo sievieti forši parunāja un viņi uztaisīja kopā bildi, ko viņa publicēja šajā grupas čatā, rakstot, ka Edmunds ir foršs students, pārdod grāmatas, nekož. Uz šo ziņu atsaucās arī daži cilvēki, sakot, lai Edmunds atnāk arī uz viņu māju.

Tā mums šonedēļ gāja. Ar nepacietību gaidām, kādus stāstus atnesīs nākamā nedēļa!

Sveiki mīļie vecāki un draugi!
Katra nedēļa paiet ātrāk par iepriekšējo un nu jau atkal klāt svētdiena. Vēl viena fantastiska nedēļa noslēgusies un šodien mēs visi atkal satiekamies pārrunāt notikušo.

Edmunds satika Lindu, kurai vectēvs ir no Igaunijas, bet pati nekad nav tur bijusi. Viņa nopirka grāmatas kā dāvanu mazdēlam, kuram ļoti, ļoti interesē zinātne. Tas viņam iedzimts no tēva, kurš nu jau ir miris. Ļoti forši, ka ir ģimenes, kur izglītība ir vērtība jau paaudzēm ilgi. Vēl Edmunds satika vienu ģimeni, kas sākumā ielaida mājā un tikai tad prasīja, ko dara. Viņš noskaidroja, ka šajā ģimenēs nepieciešams tētis, lai pieņemtu lēmumu. Edmunds atnāca atpakaļ vakarā, kad tētis bija mājās un izdarīja visu tā, kā bija jāizdara. Cikla beigās šī ģimene ielika Edmundam līdzi maisiņā visādus našķus un aizveda uz mājām ar MILZĪGU mašīnu. Pa ceļam viņi klausījās superīgas dziesmas. Papildus šiem notikumiem, pagājušajā svētdienā Dans (viestētis) izvadāja ar sporta mašīnu.

Madara Luīze, klauvējot pie durvīm, satika ļoti foršu omīti, kura zināja kas ir Latvija un pati bija bijusi Rīgā pirms 25 gadiem. Teica, ka Madarai ir paveicies, ka tur dzīvojot. Tāpēc novērtēsim un būsim pateicīgi par to kur esam un kas mūsu dzīvēs ir!

Paulai klauvēja pie durvīm, atnāca mazs puisītis un pateica, lai pagaida. Atnāca atpakaļ, attaisīja durvis un pateica, ka viņiem nevajag kukaiņu atbaidītājus, viņiem nav kukaiņu mājās. Paula palika uz nelielas pauzes un sāka skaidrot, ka pārdod grāmatas. Viņš atkal teica, lai pagaida un aiztaisīja durvis. Pēc brītiņa atnāca mamma un Paula sāka viņai stāstīt par grāmatām. Viņu ieaicināja iekšā mājās un viņas apsēdās. Mājās bija nereāls haoss, mammai 5 bērni. Viens raudāja, pārējie bļaustījās. Paula tik un tā rādīja viņai grāmatas līdz viņa piecēlās un aizgāja. Pēc brīža atnāca atpakaļ ar cepumiem. Beigu beigās mamma paskaidroja, ka iepriekšējā dienā viņiem pie durvīm klauvēja puisis zilā kreklā (mēs arī strādājam zilos kreklos) un pārdeva “pest control” (kukaiņu atbaidītājus). Paula atstāja visus labā garastāvoklī un ejot prom mamma sadeva viņai pilnu somu ar ūdens pudelēm, cepumiem un visādām uzkodām. Pirmo reizi kāds bija tik viesmīlīgs, kaut arī sākumā nemaz negribēja ar Paulu runāt 😄

Šonedēļ Paula redzēja arī kā vesels pīļu bariņš no dīķa devās pastaigā un aizgāja līdz mājām, no kurām vēlāk kāda tantiņa ar slotu raidīja pīles atpakaļ uz dīķi.

Linda pieklauvēja pie durvīm, kuras atvēra tētis, kurš turēja suni. Viņa izstāstīja, ka ir universitātes studente no Eiropas un tas tētis izlikās, ka raida suni Lindai virsū. Tētis sāka smieties, jo Linda izskatījās sabijusies. Realitātē Linda gandrīz sirdstrieku dabūja, taču vēlāk šis notikums šķita smieklīgs. Linda arī šonedēļ paspēja nonākt lokālajā avīzē.

Ances stāsts ir par meksikāņu ģimeni. Viņai atvēra durvis mamma, kas nesaprata angļu valodu, tāpēc pasauca meitu, lai tulko. Viņu ieaicināja iekšā uz sitdownu. Ieejot mājā, uz grīdas gulēja tētis, kurš bija nesen pārnācis no darba. Ciklā ļoti svarīgs punkts ir sasaukt visu ģimeni kopā, lai arī lēmuma pieņēmējs būtu klātesošs. Ance gribēja, lai ģimene pamodina arī tēti, bet viņi atteicās to darīt. Nu labi. Cikla laikā tētis sāka ļoti skaļi krākt un situācija palika ļoti smieklīga. Bija grūti noturēt profesionālu attieksmi, kad blakus kāds guļ uz grīdas un skaļi krāc.

Ksenijas stāsts ir ļoti līdzīgs Ances stāstam. Arī viņai gadījās sitdowns, kurā tēti nevarēja pamodināt, jo viņš gulēja, taču šoreiz uz dīvāna. Arī Ksenijas cikla laikā tētis sāka skaļi krākt un padarīja šo ciklu ļoti smieklīgu un atmiņā paliekošu. Vēl Ksenija satika vectētiņu, kurš bija ļoti fascinēts par faktu, ka Ksenija ir no Eiropas un strādā šādu darbu. Viņš parādīja viņai vienu lietu, ko viņš atceras no koledžas laikiem. Viņš teica Ksenijai pacelt roku, viņa pacēla. Tad viņš teica pacelt augstāk. Viņa pacēla augstāk un tad vectētiņš pajautāja, kāpēc viņa nepacēla roku tik augstu pirmajā reizē? Tas viņai lika aizdomāties un saprast, ka vasara patiesībā ir īsa, un viss, ko viņa dara, jādara uz visiem 100%.

Andrejam vienā dienā menedžeris bija iedevis fokusu iemainīt lietas pret kaut ko lielāku vai labāku. Viņam bija jāsāk ar pildspalvu un tad jau redzēs, ko viņš dabūtu. Andrejs pieklauvēja pie durvīm, atvēra foršs cilvēks un ieaicināja Andreju uz sitdownu. Beigās Andrejs izstāstīja par savu fokusu un gribēja iemainīt pildspalvu pret kaut ko lielāku vai labāku. Viņš izstāstīja, ka pagājušajos gados kāds bija atnesis mājās zobenu vai lielu lāci un prasīja, ko šis tētis viņam var piedāvāt. Tētis Andrejam iedeva nazi. Visu atlikušo dienu Andrejs staigāja ar nazi somā, jo nevar jau prasīt, lai ģimenes iemaina kaut ko lielāku vai labāku par nazi. Andrejam policiju uzsūtītu. Tā nu viņš vakarā pārnesa mājās jaunu nazi.

Zane šonedēļ kārtīgi izbaudīja Teksasas klimatu. Dienā temperatūra nereti sasniedz 35°C. Viņa bija atstājusi planšeti uz mašīnas, kur tā pārkarsa un neļāva izpildīt nekādas darbības, kamēr netika atdzesēta. Zane tikmēr runāja ar mammu, kura izdomāja, ka pirks grāmatas. Lai nopirktu grāmatas, jāievada darījums planšetē, bet tā nebija izmantojama tajā brīdī. Mamma Zani ieaicināja mašīnā, kur ieslēdza gaisa kondicionētāju, lai planšete varētu atdzist. Viņas forši parunājās un mamma nopirka grāmatas, kad planšete bija pietiekami atdzisusi.

Tā mums šonedēļ gāja. Pēc svētdienas tikšanās visi kopā devāmies uz ķīniešu “all you can eat” restorānu un palutinājām sevi par fantastiskas nedēļas noslēgumu.

Čau, čau, čau visiem foršajiem cilvēkiem!

Trešā nedēļa nu jau pagātnē un esam daudz mācījušies un kļuvuši gudāki, foršāki, stiprāki, entuziastiskāki un daudz strādīgāki nekā jebkad iepriekš. Katra nedēļa paliek arvien labāka, jo mēs paliekam labāki. Atskatoties uz šo nedēļu mums katram atmiņā palicis kāds stāsts, ar ko vēlamies padalīties.

Madara Luīze satika daudz foršus cilvēkus, bet viens vīrietis atvēra durvis un teica, ka viņam nav bērnu un grāmatas pašam nevajag. Viņš atvēra savu maku un iedeva kušķīti ar dolāriem. Cilvēkiem patīk palīdzēt universitātes studentiem no Eiropas.

Edmunds satika vīrieti vārdā John Cox. Viņš bija profesionāls dragreisa braucējs un parādīja savu sacīkšu vēsturi, pastāstīja par mašīnu, pastāstīja dažas sacensību nianses. Būtībā Edmunds dabūja bezmaksas muzeja apmeklējumu. Vēl viņš satika Jan Nisar Khan, kurš bija profesionāls kriketa spēlētājs, sadāvināja cepures un kreklus, pabaroja. Trešais vīrietis, ko Edmunds satika, bija beisbola treneris, kuram visa māja veltīta beisbolam. Viņam bija atvēlētas istabas dažādām līgām. Un skaistam nedēļas noslēgumam viņš arī iepazina vīrieti, kurš grāmatu nopirka tāpēc, ka Edmunds viņam cieši paspieda roku, neraustījās, bija pārliecināts un skatījās viņam acī (viņam bija tikai viena normāla un funkcionējoša acs, otrai kaut kas bija noticis).

Paulas stāsts ir par sestdienu, pēdējo nedēļas darba dienu. Bija jau tumšs, deviņi trīsdesmit vakarā. Viņa taisījās jau doties mājās un dzirdēja, ka vienā no mājām notiek kāds tusiņš. Pieklauvēja un durvis atvēra meksikāņu tētis. Viņa parādīja grāmatu, bet viņš īsti neko nesaprata un aiztaisīja durvis. Paula devās projām un dzirdēja kā no mājas iznāk kāds cits vīrietis vārdā Fernando un sauc viņu atpakaļ. Atkal sāka stāstīt, kas viņa ir un ko dara, bet Fernando nemaz neinteresēja grāmatas, bet gan tas, ka viņa strādā door to door sales, jo pats reiz esot pārdevis dzīvības apdrošināšanu šādā veidā, tāpēc saprot kā tas ir. Viņš lauztā angļu valodā teica, lai Paula nekad nepadodas, jo šis ir labākais, ko viņa varētu darīt un pēc tam dzīvē būs vieglāk risināt problēmas. Galvenais nepadoties, dienu pēc dienas, mirkli pēc mirkļa. Un svarīgi arī šo darīt kopā ar draugiem, lai ir kāds, kas atbalsta un palīdz. Fernando lika Paulai pasmaidīt. Forši apzināties, ka ir cilvēki, kas novērtē mūsu darbiņu.

Madara šonedēļ bija ļoti pateicīga cilvēkiem, kurus satika dienas laikā un varēja ar tiem parunāties un uzzināt interesantus stāstus. Tas tiešām motivē un dod prieciņu. Viņa atceras, ka vienu vakaru sanāca nonākt pie ģimenes, kas tieši beidza vakariņot un viņiem bija palicis Texas bbq, kuru arī Madarai iedeva notestēt! Tas tiešām bija super garšīgs, kā visi slavē 🤩
Viņa atceras, ka kādas citas dienas laikā izdevās satikt mammu Taņu, kas kādreiz dzīvoja Pēterburgā, un viņa gatavojās dārza ballītei ar draudzenēm, kur bija pagatavojusi makaronus ar gaļu un dažādus kāpostu sacepumus, un tādus ēdienus, kas bija super garšīgi!
Tā ka… ja vēders ir pilns, Madara ir laimīga! 😄

Ksenijas pudele netīšām pakļuva zem Zanes mašīnas riteņiem. Viņa to pudeli bija dabūjusi pagājušajā vasarā, strādājot Misūrī. Uz brīdi bija bēdīgi, bet super smieklīgi. Diezgan ātri viņai izdevās dabūt jaunu pudeli, tāpēc šī mazā ķibele nebūs šķērslis viņas mērķu sasniegšanai.

Vēl kā interesantu atgadījumu no savas darba dienas Ksenija min brīdi, kad viņa redzēja peļķē vardi, kas izskatījās uzpūsta un gandrīz kā balons Šreka filmā. Viņa atlikušo dienu dziedāja SOMEBODY ONCE TOLD ME THE WORLD IS GONNA ROLL ME

Ance vienu dienu strādāja teritorijā, kur teorētiski viņa nedrīkstēja strādāt. Tur bija vairākas zīmes, kas norādīja, ka šeit nedrīkst veikt door to door sales, taču viņa tik un tā gāja un darīja to, kas viņai jādara. Tā izrādījās labākā teritorija, kur viņa līdz šim strādājusi, jo visi bija ļoti laipni un priecīgi viņu redzēt. Reizēm nav jāliek spiediens uz sevi, bet gan uz sistēmu.

Andrejs satika ļoti foršu ģimeni no Meksikas, kas viņam iedeva suvenīru – mazu enģeli. Viņš atnāca vakarā pie viņiem uz appointmentu, kur bija arī ļoti draudzīgs suns. Tā ģimene gan nopirka grāmatas, gan iedeva Andrejam līdzi vakariņas, gan aizveda uz dzīvesvietu ar sporta mašīnu. Bija superīgs dienas nobeigums🙂

Zane vakar satika ļoti kristīgus cilvēkus, kuri bija ieinteresēti bībelēs. Viņi sāka šķirstīt bībeles un un skaļi nosauca visas lietas, kas viņiem patīk. Šie cilvēki arī paši paprasīja cenu, paši izdomāja, ka maksās maksājumos un kādos. Zane šajā sarunā bija vairāk kā skatītāja no malas. Tad viņi nopirka bībeles, paņēma Zani aiz rokas un aizveda pie kaimiņiem, paši pieklauvēja pie kaimiņu durvīm un iepazīstināja viņus ar Zani. Būtībā šie cilvēki paši izdarīja visu pārdošanas ciklu, Zane bija fona vērotājs. Arī tā reizēm gadās.

Nikolai viena mamma iedeva t-kreklu ar Teksasas tematiku. Viņa no Ksenijas samācījās kā mammām paprasīt jebko, ko gribās un tāpēc tagad viņai ir jauns un stilīgs t-krekls.

Mēs reizēm rakstām foršas zīmītes mūsu komandas biedriem un ielīmējam tās kaut kur, lai liktu pasmaidīt. Lindai Ksenija bija uzrakstījusi zīmīti “apstājies un pasmaržo rozes”. Lindai tieši pagadījās pieklauvēt pie kādas mammas durvīm, kura bija no Albānijas un tur bija rozes. Nu, kas jādara, tas jādara. Viņa apstājās un pasmaržoja. Šis bija ļoti foršs atgādinājums izbaudīt mazās lietiņas dzīvē.

Šodien svētdienas meetingā satikāmies, lai visi padalītos ar šiem labajiem notikumiem. Šonedēļ visi peidalījās sacensībās, kur, pārspējot savas iepriekšējās nedēļas sit-downu skaitu, bija iespējams iegūt zeķes ar ponijiem. Katrs no mūsu komandas parādīja savu labāko un ieguva šīs zeķes. Kopīgi atzīmējām gan poniju zeķu iegūšanu, gan vasaras saulgriežus, gatavojot auksto zupu! 🙂

… un dažas bildītes no šīs nedēļas un šodienas

Kā redzams, mums visiem gāja ļoti forši un nevaram sagaidīt, ko atnesīs jaunā nedēļa! Lai visiem Latvijā lustīgi Līgo svētki!