Tag: latviesi

20ā€™Somethings HHS #week2

Hey, hey, hey!

Nu ko, arÄ« otrā nedēļa nu jau aiz muguras. Laiks skrien vēja spārniem. Daudz strādājam un daudz mācāmies, lai bÅ«tu labākie bookpeople visā Amerikā. Katra diena atnes jaunus piedzÄ«vojums, un arÄ« Å”onedēļ ar katru no mums notika daudz kas labs.

Ksenija Å”onedēļ satika daudzus forÅ”us un interesants cilvēkus. Viņa satika sievieti, kas 2012.gadā pārdeva grāmatas Amerikā, Rieturmvirdžīnijā un uzzināja par viņas grāmatu pāroÅ”anas pieredzi. Nākamās durvis atvēra sieviete vārdā Ashley, kura ir precējusies ar Ukraiņu vÄ«rieti, lÄ«dz ar to viņa zināja, kas ir Latvijā un ir pat bijusi kādā starptautiskā baznÄ«cā RÄ«gā un DaugavpilÄ«. Nākamās durvis atvēra Jehovas liecinieki, kas centās Kseniju konvertēt uz citu ticÄ«bu, bet viņa pateica, ka ir ebrejiete. Viņa ieteica Å”o dzÄ«ves gudrÄ«bu izmantot arÄ« pārējiem, jo ebrejus Jehovas liecinieki nevar pārvest savā ticÄ«bā. Stundas laikā viņa izgāja cauri visām iespējamām emocijām un atzina, ka viņai ļoti patÄ«k bookfields.

Madara LuÄ«ze Ŕīs nedēļas laikā brauca pie stÅ«res 3 dažādām maŔīnām. Å odien viņa arÄ« nomainÄ«ja ierasto automātisko kārbu uz manuālo kārbu. Amerikā var pabraukt ar visādām forŔām maŔīnām. Vēl Madara piedzÄ«voja kādu smieklÄ«gu situāciju. Visiem zināms, ka, Teksasas karstumā strādājot, nereti gadās iesvÄ«st. Viņu ieaicināja iekŔā uz sit-downu, kur visus sviedrus no viņas sasvÄ«duÅ”ajām kājām nolaizÄ«ja suns. Viņa dabÅ«ja bezmaksas masāžu.

Paula ir ļoti pateicÄ«ga, ka viņu katru rÄ«tu uz teritoriju aizved Madara LuÄ«ze, lai arÄ« Madarai paÅ”ai sanāk tālu braukt uz savu teritoriju. Paula pati meklē transportu atpakaļ uz dzÄ«vesvietu un to ir diezgan viegli izdarÄ«t, jo pa dienu sanāk satikt daudzus forÅ”us cilvēkus. Vienu dienu Paula aizgāja uz degvielas uzpildes staciju ar domu atrast kādu, kurÅ” aizvedÄ«s uz dzÄ«vesvietu. Par laimi viņa tur satika divas jaukas sievietes, kuras labprāt izpalÄ«dzēja. Ir tik daudz labu cilvēku apkāt.

Ance arÄ« satika sievieti, kas pārdeva grāmatas 2001.gadā. Kad viņa taisÄ«ja pārdoÅ”anas ciklu, mamma sasauca visu Ä£imeni, lai viņi redzētu, ko mamma tālajā 2001.gadā darÄ«ja. ForÅ”i satikt tādus cilvēkus, kas reiz gājuÅ”i cauri tam paÅ”am un var kaut ko ieteikt. Tā mamma sadeva Ancei daudz saldums, jo viņa saprot, ka Å”is darbs ar dažādiem naŔķiem somā ir daudz patÄ«kamāks.

Zanei kāda Ä£imene iedeva vÄ«nogas, ko viena tante bija pirms tam atnesusi. Zane varēja ņem tik daudz, cik viņa vēlas. Diezgan laba sajÅ«ta, ja esi vÄ«nogu cienÄ«tājs. Vēl Zane satika meksikāņu mammu, kas savus bērnus audzina ļoti stingri. Ja bērni saka, ka viņiem ir depresija, mamma viņus aizsÅ«ta uz dārzu strādāt. ā€œTu esi bēdÄ«gs? Ej pļauj zāli, vairs nebÅ«si bēdÄ«gs!ā€ Bookfields ir vieta, kur iespējams satikt visdažādākos cilvēkus ar visdažādākajām bērnu audzināŔanas metodēm.

Linda satika smieklÄ«gu mammu. Viņa pieklauvēja pie durvÄ«m, kuras atvēra mamma, kurai bija vissliktākā diena viņas dzÄ«vē. Viņa teica, ka neko nepirks, jo diena bija briesmÄ«ga – darbā viss ir slikti, mājās viss ir slikti. Linda viņu izsauca ārā, lai iemācÄ«tu vienu vārdu, ko bērni nedrÄ«kst dzirdēt. ā€œPo*ujā€ Viņa atstāja Å”o mammu daudz labākā noskaņojumā nekā satika.

Nikolai ir lÄ«dzÄ«gs stāsts. Viņai durvis atvēra večukiņŔ, kurÅ” bija bēdÄ«gs. Nikola centās viņu visādi uzmundrināt un viņai tas arÄ« izdevās. Večukiņam pat asara nobira. ViņŔ teica, ka Nikola uzlaboja viņa dienu. Tik jauki, ka kādam var palÄ«dzēt vienkārÅ”i cilvēcÄ«gi parunājot.

Edmunds pieklauvēja pie Ä«gnas mammas durvÄ«m. Å Ä« mamma nebija visjaukākais cilvēks, ko Edmunds satika, taču pirms viņa aizcirta durvis viņa acu priekŔā, viņa pajautāja, vai Edmunds vēlas Å«deni. Protams, ka viņŔ vēlas Å«deni, esam taču Teksasā. Viņa iedeva Edmundam Å«deni un divus naŔķus, un limonādes bundžiņu, sakot: ā€œtas pusdienāmā€, un aiztaisÄ«ja durvis. Vēl Edmunds bija sit-downā ar tēvu un meitu, kuri viņu pabaroja ar datelēm un limonādi.

Jānim arÄ« bija lÄ«dzÄ«ga situācija. ViņŔ strādāja savu teritoriju un redzēja, kā meksikāņu Ä£imene ar vairāk nekā 10 cilvēkiem kopā pusdienoja. ViņŔ piegāja klāt, sāka runāt ar Å”o Ä£imeni, un viņu pieaicināja apsēsties un paēst. Jānis darÄ«ja to, kas viņam jādara un sāka taisÄ«t pārdoÅ”anas ciklu. Viņam iedeva padzerties limonādi, lÄ«dzi iedeva lielu ŔķīvÄ« ar ēdienu un nodroÅ”ināja Jānim vakariņas. Cilvēkiem Amerikā laikam patÄ«k pabarot studentus no Eiropas.

Andrejs satika Ä£imeni no Etiopijas. Kopā bija 10 cilvēki, kas sēdēja kopā pie viena galda, kamēr Andrejs stāstÄ«ja par grāmatām. Visi klausÄ«jās, vecmamma paralēli gatavoja Andrejam kafiju, mamma paralēli gatavoja viņam ēdienu. Diezgan forÅ”i.

Un Madara satika mammu ar bērnu, kas ļoti priecājās viņu satikt. ViņŔ izskrēja ārā, lai samīļotu Madaru. Vēl viņa satika meksikāņu Ä£imeni, kas iedeva viņai lÄ«dzi limonādi, pilnu maisu ar dažādiem asiem naŔķiem, grāmatu un vēl beigās aizveda mājās. Dienas beigās Madara bija tā, kas saņēma jaunu grāmatu šŸ™‚

Jāteic, ka Å”is darbs ir diezgan interesants un nekad nevar zināt, kāda Ä£imene atvērs nākamās durvis. Ar nepacietÄ«bu gaidām nākamās nedēļas piedzÄ«vojumus!

20ā€™Somethings HHS #week 1

Čau, čau visiem vecākiem un draugiem!

Pirmā nedēļa ā€œbookfieldāā€ veiksmÄ«gi aizvadÄ«ta! Melotu, ja teiktu, ka tas bija ļoti viegli, patiesÄ«bā mēs saskaramies ar dažādām problēmām un pārbaudÄ«jumiem, bet nekas neapturēja mÅ«su motivēto un uz panākumiem orientēto komandu. Katrs no mums iemācÄ«jās un piedzÄ«voja kaut ko jaunu. Notika arÄ« dažas mazas, bet super forÅ”as lietiņas, kas padarÄ«ja mÅ«su dienas ļoti vērtÄ«gas.

Mēs visi dzÄ«vojam viesÄ£imenēs un Ksenija ļoti sadraudzējās ar savas visÄ£imenes tēti. ViņŔ 2001.gadā arÄ« pārdeva grāmatas. Viņai ir sajÅ«ta, ka ciemojas pie attāla radinieka, kurÅ” gaidÄ«jis jau mēneÅ”iem ilgi, kad viņa atbrauks ciemos. DzÄ«voÅ”ana ar tik superÄ«gu viesÄ£imeni ir lielisks iemesls iesākt katru dienu ar smaidu.

Paula kādā darba dienā satika vientuļo tēvu, kuram izglÄ«tÄ«ba bija viena no lielākajām vērtÄ«bām. ViņŔ bija ļoti reliÄ£iozs cilvēks un viņŔ kopā ar Paulu noskaitÄ«ja lÅ«gÅ”anu, lai viņas darbs palÄ«zētu ar izglÄ«tÄ«bu tik daudziem cilvēkiem, cik iespējams. Tā ir ļoti forÅ”a sajÅ«ta, un Å”ie cilvēki ir labs atgādinājums par mÅ«su darba nozÄ«mÄ«gumu.

Madara LuÄ«ze pirmo reizi redzēja suni ar violetām uzacÄ«m. Bērni spēlējoties bija parÅ«pējuÅ”ies, ka flomāsteri nestāv plauktā, bet tiek izmantoti lietderÄ«gi. Å is smieklÄ«gais atgadÄ«jums lika viņai smaidÄ«t visu dienu.

Nikolai ļoti patÄ«k visādi dzÄ«vnieciņi un zvēriņi. Viņai ļoti noveicies ar teritoriju, kurā jāstrādā, jo tur dzÄ«vnieku netrÅ«kst. Viņa redz visu izmēru suņus, kaÄ·us, truÅ”us un vāveres. Tas katru dienu ir tāds labs atgādinājums, ka pasaule ir pilna ar skaistām lietām.

Jānis jau paspējis satuvināties ar savu viesÄ£imeni un atradis kopÄ«gas intereses. Viņa viestētim ir stilÄ«ga maŔīna – Chevrolet Corvette – ar kuru Jāni izvizināja. Å o notikumu viņŔ noteikti atcerēsies ilgi.

Madara kādā darba dienā smagi strādāja un viss gāja pēc plāna, bet vienÄ«gais, kas pietrÅ«ka perfektai dienai, bija saldējums. Tad nu vienā sit-downā kāda forÅ”a mamma nolasÄ«ja Madaras domas un iedeva viņai saldējumu ar Å”okolādes glazÅ«ru. Saldējums bija perfekts un padarÄ«ja dienu perfektu.

Andrejs satika Ä£imeni no Turcijas. Diemžēl, viņi nebija prospekti, taču bija ļoti mīļi un gādÄ«gi cilvēki. Viņi novērtēja Andreja smago darbu un lai pārliecinātos, ka viņŔ tiek uz dzÄ«vesvietu sveiks un vesels un var turpināt darÄ«t savu labo darbu, viņi izsauca viņam taksi, nepieņemot nekādu samaksu par to.

Linda sadraudzējās ar savas viesÄ£imenes mÄ«luļiem. Tagad sunÄ«Å”i sagaida viņu katru vakaru ar bučiņām un ir super priecÄ«gi viņu katru dienu redzēt. Ir fantastiska sajÅ«ta zināt, ka katru dienu kāds gaida, kad viņa atnāks (var savilkt paralēles ar Bookfieldu :)).

Edmunds stāvēja pie durvÄ«m, kur bija daudzi draudÄ«gi uzraksti – ā€œdonā€™t comeā€, ā€œgo awayā€, ā€œpiss offā€. ViņŔ tik un tā pieklauvēja un mamma, kura atvēra durvis bija jauka, mīļa un priecÄ«ga viņu redzēt. Laikam jau nekad nevar zināt, kas aiz tām durvÄ«m slēpjas, lÄ«dz nepieklauvē.

Ance satika omÄ«ti, kuras mamma bija nesen nomirusi. Viņa bija ļoti atsaucÄ«ga un jauka, izglÄ«tÄ«ba viņai bija viena no vissvarÄ«gākajām vērtÄ«bām dzÄ«vē. Viņas mazbērni jau bija pabeiguÅ”i skolu, taču viņa Å”o darbu tik ļoti novērtēja, ka piedāvāja noziedot kompānijai, lai mēs varētu pārdot grāmatas vēl daudzus gadus.

Zanes teritorijā ir daudz briežu un vāveru. Lielisks veids kā bÅ«t klātesoÅ”ai vietā un laikā. Viņa arÄ« ļoti priecājas par to, ka mēs visi patieŔām cenÅ”amies un katru dienu kļūstam par labākiem cilvēkiem.

Kopumā, bija fantastiska nedēļa un mēs nevaram sagaidīt vasaras turpinājumu.


Dažas bildītes arī no Sales School NeŔvilā