Hey, hey, hey!

Nu ko, arī otrā nedēļa nu jau aiz muguras. Laiks skrien vēja spārniem. Daudz strādājam un daudz mācāmies, lai būtu labākie bookpeople visā Amerikā. Katra diena atnes jaunus piedzīvojums, un arī šonedēļ ar katru no mums notika daudz kas labs.

Ksenija šonedēļ satika daudzus foršus un interesants cilvēkus. Viņa satika sievieti, kas 2012.gadā pārdeva grāmatas Amerikā, Rieturmvirdžīnijā un uzzināja par viņas grāmatu pārošanas pieredzi. Nākamās durvis atvēra sieviete vārdā Ashley, kura ir precējusies ar Ukraiņu vīrieti, līdz ar to viņa zināja, kas ir Latvijā un ir pat bijusi kādā starptautiskā baznīcā Rīgā un Daugavpilī. Nākamās durvis atvēra Jehovas liecinieki, kas centās Kseniju konvertēt uz citu ticību, bet viņa pateica, ka ir ebrejiete. Viņa ieteica šo dzīves gudrību izmantot arī pārējiem, jo ebrejus Jehovas liecinieki nevar pārvest savā ticībā. Stundas laikā viņa izgāja cauri visām iespējamām emocijām un atzina, ka viņai ļoti patīk bookfields.

Madara Luīze šīs nedēļas laikā brauca pie stūres 3 dažādām mašīnām. Šodien viņa arī nomainīja ierasto automātisko kārbu uz manuālo kārbu. Amerikā var pabraukt ar visādām foršām mašīnām. Vēl Madara piedzīvoja kādu smieklīgu situāciju. Visiem zināms, ka, Teksasas karstumā strādājot, nereti gadās iesvīst. Viņu ieaicināja iekšā uz sit-downu, kur visus sviedrus no viņas sasvīdušajām kājām nolaizīja suns. Viņa dabūja bezmaksas masāžu.

Paula ir ļoti pateicīga, ka viņu katru rītu uz teritoriju aizved Madara Luīze, lai arī Madarai pašai sanāk tālu braukt uz savu teritoriju. Paula pati meklē transportu atpakaļ uz dzīvesvietu un to ir diezgan viegli izdarīt, jo pa dienu sanāk satikt daudzus foršus cilvēkus. Vienu dienu Paula aizgāja uz degvielas uzpildes staciju ar domu atrast kādu, kurš aizvedīs uz dzīvesvietu. Par laimi viņa tur satika divas jaukas sievietes, kuras labprāt izpalīdzēja. Ir tik daudz labu cilvēku apkāt.

Ance arī satika sievieti, kas pārdeva grāmatas 2001.gadā. Kad viņa taisīja pārdošanas ciklu, mamma sasauca visu ģimeni, lai viņi redzētu, ko mamma tālajā 2001.gadā darīja. Forši satikt tādus cilvēkus, kas reiz gājuši cauri tam pašam un var kaut ko ieteikt. Tā mamma sadeva Ancei daudz saldums, jo viņa saprot, ka šis darbs ar dažādiem našķiem somā ir daudz patīkamāks.

Zanei kāda ģimene iedeva vīnogas, ko viena tante bija pirms tam atnesusi. Zane varēja ņem tik daudz, cik viņa vēlas. Diezgan laba sajūta, ja esi vīnogu cienītājs. Vēl Zane satika meksikāņu mammu, kas savus bērnus audzina ļoti stingri. Ja bērni saka, ka viņiem ir depresija, mamma viņus aizsūta uz dārzu strādāt. “Tu esi bēdīgs? Ej pļauj zāli, vairs nebūsi bēdīgs!” Bookfields ir vieta, kur iespējams satikt visdažādākos cilvēkus ar visdažādākajām bērnu audzināšanas metodēm.

Linda satika smieklīgu mammu. Viņa pieklauvēja pie durvīm, kuras atvēra mamma, kurai bija vissliktākā diena viņas dzīvē. Viņa teica, ka neko nepirks, jo diena bija briesmīga – darbā viss ir slikti, mājās viss ir slikti. Linda viņu izsauca ārā, lai iemācītu vienu vārdu, ko bērni nedrīkst dzirdēt. “Po*uj” Viņa atstāja šo mammu daudz labākā noskaņojumā nekā satika.

Nikolai ir līdzīgs stāsts. Viņai durvis atvēra večukiņš, kurš bija bēdīgs. Nikola centās viņu visādi uzmundrināt un viņai tas arī izdevās. Večukiņam pat asara nobira. Viņš teica, ka Nikola uzlaboja viņa dienu. Tik jauki, ka kādam var palīdzēt vienkārši cilvēcīgi parunājot.

Edmunds pieklauvēja pie īgnas mammas durvīm. Šī mamma nebija visjaukākais cilvēks, ko Edmunds satika, taču pirms viņa aizcirta durvis viņa acu priekšā, viņa pajautāja, vai Edmunds vēlas ūdeni. Protams, ka viņš vēlas ūdeni, esam taču Teksasā. Viņa iedeva Edmundam ūdeni un divus našķus, un limonādes bundžiņu, sakot: “tas pusdienām”, un aiztaisīja durvis. Vēl Edmunds bija sit-downā ar tēvu un meitu, kuri viņu pabaroja ar datelēm un limonādi.

Jānim arī bija līdzīga situācija. Viņš strādāja savu teritoriju un redzēja, kā meksikāņu ģimene ar vairāk nekā 10 cilvēkiem kopā pusdienoja. Viņš piegāja klāt, sāka runāt ar šo ģimeni, un viņu pieaicināja apsēsties un paēst. Jānis darīja to, kas viņam jādara un sāka taisīt pārdošanas ciklu. Viņam iedeva padzerties limonādi, līdzi iedeva lielu šķīvī ar ēdienu un nodrošināja Jānim vakariņas. Cilvēkiem Amerikā laikam patīk pabarot studentus no Eiropas.

Andrejs satika ģimeni no Etiopijas. Kopā bija 10 cilvēki, kas sēdēja kopā pie viena galda, kamēr Andrejs stāstīja par grāmatām. Visi klausījās, vecmamma paralēli gatavoja Andrejam kafiju, mamma paralēli gatavoja viņam ēdienu. Diezgan forši.

Un Madara satika mammu ar bērnu, kas ļoti priecājās viņu satikt. Viņš izskrēja ārā, lai samīļotu Madaru. Vēl viņa satika meksikāņu ģimeni, kas iedeva viņai līdzi limonādi, pilnu maisu ar dažādiem asiem našķiem, grāmatu un vēl beigās aizveda mājās. Dienas beigās Madara bija tā, kas saņēma jaunu grāmatu 🙂

Jāteic, ka šis darbs ir diezgan interesants un nekad nevar zināt, kāda ģimene atvērs nākamās durvis. Ar nepacietību gaidām nākamās nedēļas piedzīvojumus!

Čau, čau visiem vecākiem un draugiem!

Pirmā nedēļa “bookfieldā” veiksmīgi aizvadīta! Melotu, ja teiktu, ka tas bija ļoti viegli, patiesībā mēs saskaramies ar dažādām problēmām un pārbaudījumiem, bet nekas neapturēja mūsu motivēto un uz panākumiem orientēto komandu. Katrs no mums iemācījās un piedzīvoja kaut ko jaunu. Notika arī dažas mazas, bet super foršas lietiņas, kas padarīja mūsu dienas ļoti vērtīgas.

Mēs visi dzīvojam viesģimenēs un Ksenija ļoti sadraudzējās ar savas visģimenes tēti. Viņš 2001.gadā arī pārdeva grāmatas. Viņai ir sajūta, ka ciemojas pie attāla radinieka, kurš gaidījis jau mēnešiem ilgi, kad viņa atbrauks ciemos. Dzīvošana ar tik superīgu viesģimeni ir lielisks iemesls iesākt katru dienu ar smaidu.

Paula kādā darba dienā satika vientuļo tēvu, kuram izglītība bija viena no lielākajām vērtībām. Viņš bija ļoti reliģiozs cilvēks un viņš kopā ar Paulu noskaitīja lūgšanu, lai viņas darbs palīzētu ar izglītību tik daudziem cilvēkiem, cik iespējams. Tā ir ļoti forša sajūta, un šie cilvēki ir labs atgādinājums par mūsu darba nozīmīgumu.

Madara Luīze pirmo reizi redzēja suni ar violetām uzacīm. Bērni spēlējoties bija parūpējušies, ka flomāsteri nestāv plauktā, bet tiek izmantoti lietderīgi. Šis smieklīgais atgadījums lika viņai smaidīt visu dienu.

Nikolai ļoti patīk visādi dzīvnieciņi un zvēriņi. Viņai ļoti noveicies ar teritoriju, kurā jāstrādā, jo tur dzīvnieku netrūkst. Viņa redz visu izmēru suņus, kaķus, trušus un vāveres. Tas katru dienu ir tāds labs atgādinājums, ka pasaule ir pilna ar skaistām lietām.

Jānis jau paspējis satuvināties ar savu viesģimeni un atradis kopīgas intereses. Viņa viestētim ir stilīga mašīna – Chevrolet Corvette – ar kuru Jāni izvizināja. Šo notikumu viņš noteikti atcerēsies ilgi.

Madara kādā darba dienā smagi strādāja un viss gāja pēc plāna, bet vienīgais, kas pietrūka perfektai dienai, bija saldējums. Tad nu vienā sit-downā kāda forša mamma nolasīja Madaras domas un iedeva viņai saldējumu ar šokolādes glazūru. Saldējums bija perfekts un padarīja dienu perfektu.

Andrejs satika ģimeni no Turcijas. Diemžēl, viņi nebija prospekti, taču bija ļoti mīļi un gādīgi cilvēki. Viņi novērtēja Andreja smago darbu un lai pārliecinātos, ka viņš tiek uz dzīvesvietu sveiks un vesels un var turpināt darīt savu labo darbu, viņi izsauca viņam taksi, nepieņemot nekādu samaksu par to.

Linda sadraudzējās ar savas viesģimenes mīluļiem. Tagad sunīši sagaida viņu katru vakaru ar bučiņām un ir super priecīgi viņu katru dienu redzēt. Ir fantastiska sajūta zināt, ka katru dienu kāds gaida, kad viņa atnāks (var savilkt paralēles ar Bookfieldu :)).

Edmunds stāvēja pie durvīm, kur bija daudzi draudīgi uzraksti – “don’t come”, “go away”, “piss off”. Viņš tik un tā pieklauvēja un mamma, kura atvēra durvis bija jauka, mīļa un priecīga viņu redzēt. Laikam jau nekad nevar zināt, kas aiz tām durvīm slēpjas, līdz nepieklauvē.

Ance satika omīti, kuras mamma bija nesen nomirusi. Viņa bija ļoti atsaucīga un jauka, izglītība viņai bija viena no vissvarīgākajām vērtībām dzīvē. Viņas mazbērni jau bija pabeiguši skolu, taču viņa šo darbu tik ļoti novērtēja, ka piedāvāja noziedot kompānijai, lai mēs varētu pārdot grāmatas vēl daudzus gadus.

Zanes teritorijā ir daudz briežu un vāveru. Lielisks veids kā būt klātesošai vietā un laikā. Viņa arī ļoti priecājas par to, ka mēs visi patiešām cenšamies un katru dienu kļūstam par labākiem cilvēkiem.

Kopumā, bija fantastiska nedēļa un mēs nevaram sagaidīt vasaras turpinājumu.

Dažas bildītes arī no Sales School Nešvilā