Gangstas turpina spridzināt!!! Ir noslēgusies vēl viena piedzīvojumiem pilna darba nedēļa un mēs tikai turpinam augt! Bijuši visdažādākie piedzīvojumi ar dažādiem iznākumiem, bet we are always finding a way. Bookfields nu dien kārtīgi pārbauda gan mūsu attieksmi, gan mūsu “weak spots”, gan katra ticību sev un atdevi darbam.
Satiktie cilvēki, dzirdētie stāsti un padomi, viss redzētais tikai dod motivāciju doties uz priekšu un parādīt labāko, kas katrā no mums ir.
Ir tikai 2 nedēļa, bet piedzīvots ir tik daudz. Lai kāda izvērstos diena, Gangstas zin, ka atbilde vienmēr meklējama aiz nākamajām durvīm un šis ir tikai sākums! People will remember us – we are leaving a legacy behind us!
Grāmatu pārdošana Aļaskā ir divu veidu izaugsme. No vienas puses es izaugu iekšēji, mans fokuss bija nevienam neiepatikties, nevienam necensties neko pierādīt, drīzāk ieklausīties un dzirdēt ģimeņu stāstu. Tā ir kā spēlē kurā nav nekā daudz ko zaudēt, vairāk vinnēt, ja esi apņēmies spēlēt uz visiem 100. Bet no otras puses tā ir palīdzēšana ģimenēm un bērnu nākotnei. Covid ir skāris principā visas ģimenes un mēs esam pareizajā laikā un vietā ar mācību grāmatām.
Kitija
Es šonedēļ pirmo reizi redzēju alni tuvumā. Es rādīju tētim un viņa meitai grāmatas pie durvīm un es pagriežu galvu un alnis nāk manā virzienā es pastūmu tēti malā un ieskrēju viņa mājā kamēr viņš ar bērnu palika ārā un centās viņu aizdzīt prom. Pēc tam man rokās tik ļoti trīcēja un negribējās iet ārā no mājas. Viņš tur pat gar logu un durvīm staigāja. Viņš bija milzīgs, bet labi ka tas nebija lācis. 😁
Māris
Es šajā nedeļā forši pavadīju laiku. Ļoti labi uztrenēju kājas, atkal braucot pa lielajiem Aļaskas kalniem un satiku simtiem cilvēku. Vakar, pēdējā dienā, es biju 6 gadu dzimšanas dienas ballītē un iemācīju amerikāņiem teikt “Sveicieni dzimšanas dienā”.
Tad vēl mani uzaicināja ciemos uz picu, lai es varētu pastastīt par Latviju. Paspiedu daudz jauniešiem roku, kuri pirmo reizi redzēja eiropieti savā rajonā. Iepazinos ar vēl 1 tādu pašu pārdeveju kā es, kas tirgo drošības kameras pie mājam un visiem krīt uz nerviem, izrādās, ka shamejais no Kalifornijas. Saņēmu daudz komplimentus. Iepazinos ar dažādiem suņiem. Saņēmu apskāvienus no bērniem un saraudināju pat 1 papuku. Nu tā kaut kā 2 teikumos…
Agate
Satiku alni, daudz foršus cilvēkus, baudu skaistus skatus, īpaši kalnus. Mīlu savu dzīvi, mīlu savu darbu!
Arta
Šonedēļ satiku daudz jautru cilvēku. Pie vienas mājās mani vēroja alnis aļņa ar mazajiem alnēniem, citā- zaķis lēkāja apkārt un citā kopā ar vāveri skrēju pie durvīm!
Ieva
Ar katru dienu es vairāk sāku novērtēt savas dzīves piedāvātās iespējas. Es iepazīstu daudz jaunus cilvēku tipus. Novērtēju ģimenes vērtību. Esmu pateicīga par ORG, kur esmu. Labākā sajūta- likt cilvēkam uzsmaidīt. No jautrās puses- salauzu pie vienas ģimenes ūdens krānu. Tajā mājā vairs neatgriezīšos! 😅
Linda
Man šonedēļ sanāca satikt foršus cilvēkus, kas deva daudz saldumus un uzkodas, un tiku beidzot pie lāču pipargāzes.🙂 Baudu skatu katru dienu un priecājos, ka 11 vakarā vēl ir super gaišs un ceļos un eju gulēt ar sauli.
Alīna
Ar katru jauno dienu jūtos daudz stiprāka un pašpārliecinātāka. Katra diena nāk ar saviem izaicinājumiem, plusiem un mīnusiem, bet tieši tas iemāca visās situācijās saskatīt labo un no katra momenta paņemt sev to, kas man sniegs telpu izaugsmei. Esmu sākusi mācīties saglabāt labu attieksmi brīžos, kad šķiet, ka visa pasaule ir pret mani – lietains, kad man nav lietusmēteļa, neskaitāmi “nē” un pokerface tēti – bet tieši tas noved līdz smaidīgām mammām, priecīgiem bērniem un pateicīgām ģimenēm, kas sniedz vislielāko gandarījuma sajūtu. Ir forši darīt savu labāko katru dienu un palīdzēt desmitiem ģimeņu ar izglītību ik nedēļu 🌈
Pirmā nedēļa aizvadīta godam. Piedzīvotas visdažādākās emocijas: gan kāpumi, gan kritumi, kas palīdzēja mums izjust visdažādākas emocijas, uzturēt labu attieksmi un būt disciplinētiem jebkurā diennakts laikā. Šis emocionālais piedzīvojumu ceļš ir tikai sākuma posmā, bet esam jau tik daudz iemācījušies un redzējuši! Pārdomas no grupas dalībniecēm: “Šī sniegtā iespēja apkatīt un iepazīt pasaules otru malu ir fantastiska. Ja, skatoties ārzemju filmas, esat aizdomājušies un uzdevuši sev jautājumu “vai tur tā tik tiešām ir un cilvēki tā dzīvo?!”, tad atbilde uz šo jautājumu ir- jā. Dzīve Amerikā ir dinamiska un pilna ar iespējām!
Es šajā nedēļā atstāju visus cilvēkus amazing mood. Satiku cilvēkus, kuri aicināja mani makšķerēt, apskatīties marihuānas plantācijas. Dabūju kūpinātu lasi no 1 ģimenes un iemācījos taisīt labu sit down. Ļoti daudz minos ar ričuku, jutu, ka kājas kachājas un jutu, ka manas smadzenes arī katru dienu kachājas, un es kļūstu prasmīgāks un profesionālāks.
Alīna
Šī nedēļa pagāja ļoti veiksmīgi. Es iemācījos, kā būt pašai savam draugam un kā sevi atbalstīt, kad blakus nav neviena cita. Jautrību nedēļas griezumā uzturēja vectēvi, kuri centās noķert mājās ielavījušos vāveri, nelaimīgi tēti ar helovīnu tematikā sakrāsotām sejām un mammas, kuras smejas līdz ar katru ieelpu. Ir forši būt šeit 🌟
Kitija
I met a lot of cool families that it pretty hard to remember those cool stories but my favorite one is that when I was showing books to dad the little girl was watering the gras and then she turned at me an made me all wet. Thank God my book bag was closed 😁.
Linda
Super fun week. Met amazing people who were feeding me and giving me even gift cards. I love americans.
Ieva
Esmu ļoti laimīga par katru dienu. Ir grūti, bet esmu šeit, lai attīstītos. Cilvēki ir fantastiski un izpalīdzīga. Amerika, es tevi mīlu!
Arta
Kaut arī šī ir mana otrā vasara, es saprotu, ko nozīmē amerikāņu daba. Cik viņi ir laipni, draudzīgi, izpalīdzīgi.
Mana pirmā nedēļa, pārdodot grāmatas, paskrēja nemanot. Liekas vēl tikko atlidojām uz Salt Lake City, ievācāmies pie viesģimenes, klauvējām pie pirmajām durvīm, bet nu jau nedēļa galā. Esmu ļoti priecīga un pateicīga, ka izdevās nopirkt savu pirmo mašīnu un tikt galā ar visām sarežģītajām papīru lietām, lai mašīnu piereģistrētu. 🚗
Armands
Pirmā nedēļa paskrēja ļoti ātri. Utah ir skaista daba, katru dienu var apbrīnot plašumus, kas ir apkārt. Bija interesanti satikt pirmās ģimenes un daudz draudzīgus cilvēkus no dažādām valstīm. Visiem Latvijā sveicieni!!!
Daniels
Par pirmo nedēļu varu teikt tā -lielākie emociju amerikāņu kalniņi manā dzīvē. Bija jautri, visiem kas lasa, big hug.
Anna
Nedēļa paskrēja ātri un ļoti karsti 🙂 Man ir visskaistākā un labākā teritorija pašā kalna pakājē – te satiku dažus mažorus krievus 😀 Mūsu Ludzas dzīvoklī ļoti labi un draudzīgi, puikas palaiž mani pirmo dušā un vēl visādi citādi palīdz man atvieglot aizņemto dzīvi! tikai nedaudz netīri, bet šodien pie tā piestrādājām, i spoguļus iztīrījām, i podus, i izsūcām 🙂 Malači detki 🙂 Gatavojamies nākamajai nedēļāi, tikai uz augšu !!! Bučas mammai un tētim Ludzā, māsai Kanādā un Rinatam Rīgā! Mīlu visus ❤
Selva
Pirmā nedēļa, It was amazing! Liela kulturāla pieredze, daudz satiktu ģimeņu, bērnu un vecvecāku . Dienas skrien vēja spārniem , sajūta , ka vēl tikko bijām apmācībās . Utah ir ļoti skaista , katru dienu novērtēju dabas skaistumu, ko tā sniedz . Mums ir visslabākā komanda , visi ir tik atbalstoši un draudzīgi!!!
Dairis
Pirmā darba nedēļa bija emocijām un riteņiem pilna, jo tos man sanāca nomainīt 3 reizes. Viennozīmīgi daba šeit ir ļoti skaista un visas dienas garumā var izbaudīt skaistos skatus. Cilvēki ir laipni, kas ļoti priecē un uzlabo noskaņojumu. Visas dienas šajā nedēļā bija karstas, kas ļoti priecē, jo var izbaudīt vasaras garšu!
Pirmā nedēļa galā! Satikti tik daudz jauni cilvēki, iepazīti arī amerikāņu ēdieni, īpaši fast food places😁.
Dažiem gadījās uz teritoriju braukt ar retromobīli, citiem gadījās sajaukt city clerk lady vārdu – sievieti sauca Cinnamon, bet galvā bija vārds Caramel. Un šodien ieturētas pusdienas meksikāņu ēstuvē Chipole😋
Šobrīd esam pusceļā uz Salt Lake City. Esam pabeiguši Sales School. Viss paskrēja vēja spārniem.
Sākumā bija jāpierod pie karstuma, kas ļoti atšķiras no Latvijas laikapstākļiem. Apmācību laikā satikām daudzus SUPER COOL un pozitīvus cilvēkus. Sales School visiem palīdzēja saprast un iemācīties lietas, kas mūs sagaida vasarā. Annai ir prieks par visu komandas biedru izaugsmi. Nevaram sagaidīt piedzīvojumus, kas mūs sagaida nākamnedēļ! Mēs visi ieguvām labu pieredzi, esam gatavi vasarai.
Šī nedēļa bija saspringta. Mēs intensīvi praktizējāmies Nešvilā 4 dienu garumā, tad devāmies uz savu vasaras teritoriju- Aļasku. Esam super gatavi smagi strādāt, sasniegt mērķus un būt laimīgi par katru nostrādāto dienu šeit.
Anna jau ir AMERIKĀ! Jau ceļā uz vasaras galamērķi – Jūtu, lai parūpētos, ka visiem ir viesģimenes un darba atļaujas. Jau pavisam drīz gaida visus Nešvilā, Tenesijā, lai sāktu 4 dienas ilgās apmācības un lidosim atkal uz Jūtu, nu jau uz atlikušo laiku līdz augusta beigām. Mīļi sveicieni komandai, vecākiem un Rinatam!
Vairāk kā 70 studenti šovasar devās piedzīvojumā uz Lielbritāniju – pārdot izglītojošas grāmatas.
Kopš 2001. gada programmā piedalījušies aptuveni 600 latviešu studenti, bet viņi vienmēr vasaras bija pavadījušas ASV, pārdodot grāmatas tur. Šis bija pirmais gads, kad tik daudz latvieši šīs pašas programmas ietvaros bija Lielbritānijā.
Vasaras sākumā vēl nezināja, vai un kur dosies
Kad pandēmijas dēļ martā tika slēgta ASV vēstniecība Rīgā un apturēta vīzu izsniegšana, lielāka daļa studentu saglabāja ļoti pozitīvu attieksmi par to, ka līdz vasarai situācija uzlabosies, un ierobežojumi tiks atcelti.
Jūnija otrajā pusē kļuva skaidrs, ka vīzu ierobežojumi saglabāsies līdz gada beigām, un latvieši šogad uz ASV netiks. Tika pieņemts lēmums atklāt Lielbritānijas tirgu.
Silvija Ozola, kas veido savu biznesu ar Southwestern Advantage jau sesto gadu, saka: “Šis gads Anglijā bija pavisam kas cits! Jūnijā mēs vēl nezinājām, vai vispār šogad būs iespēja pārdot grāmatas, un es priecājos, ka tomēr bija! Southwestern vienmēr atrod veidus kā nepadoties un tikt šķēršļiem pāri, apkārt vai cauri!”
Tā nu pēc Jāņu nosvinēšanas vairāk kā 70 latvieši devas uz Lielbritāniju. Kopā no Baltijas šajā vasarā grāmatas Lielbritānijā pārdeva vairāk kā 200 studenti.
“Atbraucot uz Angliju pirmais izaicinājums bija 2 nedēļas nosēdēt pašizolācijā – 6 meitenēm dalīt vienu vannas istabu noīrētā mājā”, stāsta pārdošanas līdere Anna Mašņikova. “Tur notika arī ikgadējais pārdošanas apmācību seminārs (šoreiz gan vebināra formātā), treniņi, lomu spēles, lai sagatavotos īstai klauvēšanai pie durvīm.”
Annas Mašņikovas komandas meitenes karantīnas laikāLomu spēles
“Un nu pienāca pirmā diena, kas kontrastā ar karstajām un saulainajām ASV vasarām likās drēgna, vēsa, lietaina. Bet mēs tam bijām gatavi – visi lietusmēteļi bija paņemti līdzi un šortu vietā šogad bija bikses un legingi.”
Vai tiešām Covid-19 laikā no mājas uz māju?
Ko parasti iesaka pandēmijas laikā? Paliec mājās, nesatiecies ar cilvēkiem. Bet Southwestern jaunieši aizlido uz svešu valsti un ik dienas runā ar 60 – 100 jauniem cilvēkiem!
Pārdot izglītojošas grāmatas, ejot no mājas uz māju, ir tas, ko studenti ir darījuši gadiem ilgi šajā programmā.
Lieki teikt, ka, jaunieši, protams, centās ievērot visus nepieciešamos drošības pasākumus – tika lietotas maskas, dezinfekcijas līdzekļi. Jaunieši bija pat tik piesardzīgi, ka viņu vidū netika konstatēts neviens saslimšanas gadījums.
Anna Mašņikova atzīst, ka, protams, sākumā bija bailes un satraukums, kā cilvēki reaģēs Covid-19 laikā, un vai vispār vēlēsies runāt. “Bet labās ziņas ir tādas, ka šī būtu jāsauc par fizisko distancēšanos, nevis sociālo, jo cilvēki bija lielākoties atvērti sarunai, brīžiem bija sajūta, ka viņi ir noilgojušies pēc īstas sarunas. Viena mamma tā arī teica: “Anna, esmu 6 mēnešus ieslēgta mājās ar trīs bērniem! Es tā ilgojos pēc sarunām ar pieaugušu cilvēku!”
Līva Vita Kaufmane, kura programmā piedalījās jau otro gadu, uzsver, ka daudzi cilvēki bija priecīgi par to, ka mēs tagad nākam ar šīm izglītojošām grāmatām. “Jautāja, vai speciāli tagad nākt?”, smejas Līva.
Līva Vita Kaufmane ar klientiem
Pārdošanas līderis Kristaps Zakulis saka, ka bija patīkami redzēt, ka produkts, ko pārdod, palīdz ģimenēm iziet cauri grūtiem laikiem. “Lai gan dažiem cilvēkiem tas likās savādi un citi nevēlējās aplūkot grāmatas iekšā mājās, bet gan tikai ārā pie durvīm, vairumam tas bija pilnīgā pieņemami. Cilvēku atsaucība pat bija lielāka, jo skolas bija slēgtas un daudziem bērniem ne pārāk veiksmīgi izdevās mācīties mājās, un vecākiem bija grūti panākt, lai bērni mācās mājās, jo pašiem arī bija jāstrādā.”
Kristaps Zakulis ar klientiem
“Protams, ka no 50 – 60 ik dienas satiktajiem cilvēkiem, bija viens cilvēks, kas teica, ka pandēmijas laikā ir traki iet no mājas uz māju, bet tādos gadījumos vienmēr uzliku masku pāri sejai un pieklājīgi izskaidroju, ka visas drošības normas tiek ievērotas. Es bieži arī klientu priekšā dezinficēju savu planšetdatora ekrānu, lai cilvēki var justies droši,” stāsta Anna.
Anna Mašņikova gatava darbam
Kultūru dažādība Lielbritānijā
Gandrīz visiem šī vasara Lielbritānijā bija pārsteigums arī ar kultūru dažādību, kādu bija iespējams baudīt Lielbritānijā.
Silvija Ozola atzīst, ka Lielbritānijā “bieži vien nesanāk satikt pašus angļus, bet gan visu citu pasauli!”
Jauniešiem šajā vasarā bija klienti un viesģimenes no Āfrikas, Āzijas, Austrumeiropas, Latīņamerikas, Fidži salām utt.
“Cilvēki no Āfrikas valstīm bija tik jauki, dzīvespriecīgi, smagi strādājoši un motivēti palīdzēt saviem bērniem iegūt labāko izglītību. Arī daudzi Āzijas valstu iebraucēji mani pārsteidza ar savu kultūras bagātību”, stāsta Silvija.
Silvija Ozola ar klientiemSilvija Ozola ar klientiem
Daudzus jauniešus pārsteidza arī lielais satikto austrumeiropiešu skaits, kuri bija izceļojuši no savām dzimtenēm 2008. gada krīzes laikā labākas dzīves meklējumos Anglijā. Liela daļa jauniešu satika vismaz vienu latviešu ģimeni Lielbritānijā, un pēc šīs vasaras var teikt, ka arī latviešu ģimenes lieto mūsu grāmatas!
Silvija Ozola ar latviešu ģimeni – Olgu un Andreju, kas nopirka grāmatas
Anna Mašņikova stāsta: “Forši bija satikt latviešus, lietuviešus, krievus, poļus – katrreiz, kad pie durvīm teicu, ka esmu studente no Latvijas, viņi vienmēr tā silti uzsmaidīja un skatienā varēja lasīt: “O, savējais!” Līdzīga reakcija bija kādai “Prāta Vētras” fanei – britu-skandināviešu skolotājai Terēzei. Viņa izrādīja man visus diskus ar Kaupera autogrāfu un skaistā latviešu valodā (ar nelielu akcentu) nodziedāja man “Brīvdienas nav manas laimīgās dienas’’.
Anna Mašņikova ar klientiem no Lietuvas – lietuviešu mamma Alina
Vai Lielbritānijā ir citādāk?
Pieredze Lielbritānijā noteikti bija pārsteigums arī pat pieredzējušiem studentiem, kuri jau iepriekš bija pārdevuši šīs grāmatas ASV.
“Šī pieredze noteikti ļāva izprast, kā labāk pārdot “eiropiešu stilā”, jo cilvēki Lielbritānijā pieņem lēmumus ļoti loģiski, tieši tāpat, kā latvieši. Tas ļauj labāk izprast vietējo pārdošanas stilu un kā pielāgoties tam,” stāsta Kristaps Zakulis.
Arī atmosfēras ziņā strādāšana Lielbritānijā bija citāda nekā Amerikā. Līva Vita Kaufmane stāsta: “Amerikā lielākā daļa pilsētas ir aptuveni 100 gadus vecas. Ir kvartāls ar pilsētas domes ēku, un tur ir vecākas mājas, bet tas arī viss. Anglijā, savukārt, visur ir jūtama vēstures piegarša. Pilsētas centrs ar vecām baznīcām, senatnīgas ēkas, pilis utt. Anglija ir kaut kas starp Ameriku un Latviju.”
Viena no studentu komandām pirmdienas tikšanās laikā, apskatot populāras vietas
Protams, neiztika arī bez smieklīgiem gadījumiem, kuri radās britu angļu valodas citādā lietojuma dēļ. Līva stāsta, ka Amerikā bija pierasts, ka ap plkst. 17 vai 18 vakarā ģimenes ēd vakariņas (amerikāņu angļu valodas vārds dinner), bet Lielbritānijā vārds dinner tiek lietots attiecībā uz ēdienreizi dienas vidū, un vakara ēdienreize tiek dēvēta par “tējas laiku”. “Nesapratu sākumā, kāpēc man plkst. 13 dienā tik daudzi cilvēki saka, ka tagad ēd vakariņas (dinner)”, smejas Līva.
Par spīti dažādībai, veiksmes principi nemainās
Lai arī daudzas lietas Lielbritānijā jauniešiem bija jaunas un neierastas, visi viennozīmīgi atzīst, ka veiksmes principi, uz kuriem balstās 160 gadus vecās kompānijas studentu programma – smags darbs un laba attieksme – ir nemainīgi neatkarīgi no valsts, kurā tiek pārdots.
Anna Mašņikova atzīst, ka “uz visām lietām, kas bija citādākas, bija divreiz vairāk lietu, kas bija tādas pašas – cilvēki joprojām pērk grāmatas, augstu vērtē bērnu izglītību, ir draudzīgi un izpalīdzīgi, daži joprojām nezina kur atrodas Latvija…”
“Cilvēkiem visā pasaulē rūp savu bērnu izglītība, visur ir ļoti jauki un arī rupji cilvēki. Tāpat kā Amerikā – tā attieksme ko dodam citiem, to saņemam arī pretī. Smags darbs un attieksme strādā visās valstīs,” secina Līva.
SW Latvia 