Cauri karstai saulei vai vējainām vētrām esam satikuši tūkstošiem ģimeņu, palīdzējuši simtiem ģimeņu un bērnu ar izglītību, iepazīstinājuši viņus ar mūsu Latviju, parādijuši, kur tā atrodas uz kartes, pasmējušies un kārtīgi iesauļojušies.
Šo svētdien devāmies uz Granta farmu, kas ir unikāls brīvdabas parks un patvērums vairāk nekā 900 dzīvniekiem.
Kur mēs pafočējāmies ar zirgiem.
Izbraucām ar parka tūres vilcieniņu.
Un kopumā ļoti jautri pavadījām šo svētdienu kopā, kā ne jau vairs parasta grupa ar cilvēkiem, bet kā tuvi draugi.
Mēs vienmēr ejam visur ar smaidu, izbaudam katru brīdi, esam pateicīgi gan par iespēju strādāt, gan pilnveidoties, gan iepazīties ar vietējiem, gan pasmieties savā starpā.
Ceturtā nedēļa ir tas brīdis, kad viss sāk stabilizēties un pamazām visi kļūst labāki, jo kas? Katru dienu mēs darām savu labāko – mācamies un augam.
Bijām vietējā baznīcā.
Un, kā jau ierasts – mini stāstiņi no mums katra❤️
Linda: Šonedēļ pārvācos uz jaunu pilsētu – Mustangu, kur pirmajā dienā aizčāpojām uz baznīcu, lai atrastu viesģimeni un mums sanāca! Wuhuuu. Tagad dzīvojam ar ļooooooti jauku pāri – Susie un Tim. Pie viņiem dzīvoju tikai 1 nedēļu, bet viņi man ir palīdzējuši jau ar tikkkkk daudz lietām. Ja godīgi viņi uzvedās tā it kā mēs būtu viņas meitas, mamma uztraucas vai esam paēdušas, vai mums viss labi, ja vēlu atnākam mājās, tad viņa ļoti pārdzīvo, vai esam dzīvas. 😁
P.S. Mums pat ir savs baseins✌️😁
Rūta: Viena mamma uzdāvināja džemperi ar pilsētas nosaukumu, kurā strādāju :)) Nikita: 1) Показываю книги мексиканской семье. Мама начинает что-то в агрессивном тоне говорить сыну на испанском. Каким то образом я вдруг понимаю все, что она говорит: «Ты итак учиться нормально не хочешь, так с чего ты решил что будешь образовательные книги читать?». Сын переводит на меня взгляд и с улыбочкой мне отвечает « Я не уверен, что моя мама будет заинтересована». 2) Сидим в макдональдсе утром, сидят два мексиканских ребенка и играют в телефоны. К ним подходит чернокожий мужчина и говорит одному на испанском: – ¿cómo te llamas? (как тебя зовут?) – Miguel мужчина кидает конфету парню и спрашивает второго: ¿cómo te llamas? – Antonio кидает конфету второму и уходит. я понимаю, что это мой шанс и кричу ему в спину: – Señor! ¡Me llamo Nikita! (Сэр, меня зовут Никита!) так я заслужил и свою конфету Nedēļa pagāja ļoti ātri, bija ļoti laba vētra, intersno, prikoļno, bet turpinām strādāt jebkuros apstākļos, ar katru dienu paliek vieglāk un labāk 👌 Kā arī paspējām iebraukt baznīcā, bija ļoti labi, interesants piedzīvojums, paspēju nobildēties ar James, kurš spēlēja uz klavierēm🔥 Ļova: В прошлый вск я поменял локейшн. Всю неделю жил с Артуром💪 в 2-этажном доме. Сегодня снова нужно переезжать, но пока не понятно куда… продолжение следует…
Marta: Šonedēļ satiku 4 paaudzes vienā mājā, kas bija ļoti interesanti. Nedēļa paskrēja ātri, mazliet redzējām softball, pat pamestajām bumbu. Būs kārtīgs traktorista iedegumsАртур🦧
: День когда фолловил Лёву. Подходим к дому. Стучим. На двери четыре надписи «no soliciting», что значит что нам тут не рады. Ну мы как настоящие Book people игнорируем все знаки и делам свою работу. Мужчина открывает дверь и показывает на первую надпись, при это говорит нам: “read this”. Так же с другими тремя надписями. Указывает на коврик и на нем написано тоже самое. Смотрит на нас. Показывает «🖕🏼». При этом говоря «READ THIS». Лева отходит от двери и смотрит на меня. Я смотрю на Леву. *Истерический смех* Daniils: Nedēļa pagāja atkal ātri, bet jautri, bij i lietus, i karstums, i monkeys un arī poniji. Šonedēļ iepazinos ar vienu policistu, kurš palīdzēja parādot kurās vietās pilsētā mums labāk nestaigāt, mūsu pašu drošību dēļ, kā arī parādīja man savas rotaļlietas😏 Man atkal nozaga riteni, bet toties tagad man ir jauns un satiku ponijus🔥 Tā kā turpinam strādā un iet visam cauri ✊
Džiliana – Sapratu, cik forši un jauki patiesībā var būt cilvēki.☺️ Man šīs nedēļas laikā neskaitāmas reizes ģimenes ir piedāvājušas ūdeni, apjautājušās kā man iet, pat vienreiz kamēr radīju grāmatas es ēdu omleti kopā ar viņiem.
Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, es kļuvusi daudz pārliecinātāka par sevi, kā arī esmu labāk sapratusi, kā man pa dienu labāk visu sadarīt.
Satiku savus latviešu draugus. 🥰
Armands – Šonedēļ es redzēju pilsētas svētkus Taylorsville un arī salūtu par godu tam.
Paula – Šī nedēļa bija ļoti jautra – nosvinējām Jāņus un Līgo. Šeit Amerikā viņi neko tādu neatzīmē. Stāstīju ģimenēm par mūsu tradīcijām Latvijā, kā dejojam un dziedam, lecam pāri ugunskuram, pinam vainagus un ēdam Jāņu sieru.:)
Tīna – Ar Armandu atbalstījām lokālo ģimenes biznesu, nopērkot dzērienus,🦸 kurus pārdeva ceļa malā. Mīļojos ar viesģimenes kucēniem un dabūju iknedēļas mīlestības un uzmanības devu. Braucu pāri kalniem pie Annas vērojot skatus un brīnoties, cik daba ir apbrīnojama.
Linda – Šonedēļ satiku daudz foršu cilvēku, kuriem ar prieku stāstīju par Jāņiem – uzpītiem vainagiem, daudz garšīgu ēdienu, dzērienu, rotaļām, ugunskuru un latviešu dziesmām visas nakts garumā. Sestdien satiku sievieti no Meksikas un vīrieti no Hawaju salām, kuri man iedeva 15 dollārus, lai aizbraucu notestēt Amerikāņu tradicionālo ēdienu – burgeri, 🍔 frī un šokolādes dzērienu, kā arī pirmo reizi redzēju savvaļā pāvu.
Anna – Līgo! Jāņi! Jauna mašīna 💪
Mūsu interesantie un pozitīvie notikumi 😍 😍 😍
Džiliana -Satiku ģimeni, kurai mājās ir 4 čūskas, tarantuli, ķirzakas un vēl 5 suņi. Un galu galā, man iedeva to čūsku paturēt rokās.
Tīna – Pirmo reizi turēju rokās čūsku :O
Armands – Satiku ģimeni, kuri piekrita uzņemt mani un Markusu savās mājās.
Paula – Satiku ļoti foršus vecvecākus, Ričardu un Liliju, kas 2001. gadā no Latvijas adoptēja divus bērnus, Sergeju un Žannu. Tagad viņiem ir 23 un 25 gadi, abi mācās universitātē un ir izauguši par ļoti veiksmīgiem cilvēkiem. Sergejs dienu pirms viņus satiku bija bildinājis savu topošo sievu.:) Ričards un Lilija stāstīja, kā abi braukuši uz Rīgu, pēc tam Inčukalnu un Jūrmalu, lai satiktu bērnus. Tad visi kopā lidoja uz Ameriku. Kopš tā laika gan Latvijā vairāk nav bijuši, bet bērni ļoti grib apciemot savas mājas, Žanna pat mēģinot atrast savas īstās mammas kontaktus. Viņi joprojām atceras dažus vārdus latviski, ko vecākā meitene (toreiz trīsgadniece) bija teikusi, piemēram, “lelle”, “čurāt”:D un “garšīgi”.
Linda – Šonedēļ nosvinēju savu dzimšanas dienu 😝 😝 🙂 Saņēmu skaistākās puķes, kūku, hibrīdcepuri Meksikāņu noskaņās ar Amerikas karoga krāsām.
Anna – Nopirku sev smukas bikses garage sale
KOOO MĒS SVĒTDIEN DARĪJĀM???
MĒS….
Džiliana – Satiku savu foršo komandu no Latvijas, parunājām un uzzinājām viskaut ko no Von, kas pirms daudziem, daudziem gadiem arī pārdeva grāmatas vairākas vasaras. Un pēc tam aizgājām paēst, kas bija nenormāli garšīgi!!😋
Armands – Pavadījām svētdienu parkā un tad arī garšīgi paēdām.
Paula – Runājot par “garšīgi”, svētdien kopā ar komandu devāmies uz “all you can eat” restorānu, kurā, samaksājot ieejas maksu, vari ēst ko, cik daudz un cik ilgi vēlies. Prom devāmies pilniem, pilniem vēderiem – kārtīgs Jāņu mielasts!:) Pie mums ciemojās arī programmas alumni Vons, kas grāmatas pārdeva pirms aptuveni 50 gadiem. Bija ļoti interesanti paklausīties viņa pietedzi, un tas lika vairāk novērtēt to, kā mums ir palaimējies tagad ar sistēmām un tehnoloģijām, kas darbu padara daudzreiz vieglāku.:)
Tīna – Nosvinējām Līgo un Jāņus visi kopīgi pieēdoties bufetē un aizvadijām foršu meetingu parkā, kur satikām alumni, pasportojām un nosvinējām mazās iknedēļas uzvaras.
Linda – Mēs aizbraucām uz skaistu parku pie ezera, kur pavingrojām, tad satikām vīrieti, kas pārdeva grāmatas 70tajos gados pēc tam aizbraucām uz ēdnīcu, kur varēja ēst ko grib un cik grib.
Anna – Bijām all you can eat vietā un svinējām Līgo un Lindai dzimšanas dienu ar Latvijas karoga (sarkanā velveta kūku)
Vēl divas vasaras nedēļas nostrādātas. Daudz strādājām un svīstam Misurī karstumā, kā jau tas paredzēts. Nedaudz arī atpūšamies, cik varam svētdienās.
2. nedēļa Pagājušajā svētdienā bijām pie Sindijas viesģimenes, kuri dzīvo nedaudz ārpus pilsētas, ar nelielu fermu, dzīvniekiem.
Ceļā vienai mašīnai gadījās neliels atgadījums, vajadzēja nomainīt riepu. Kā topošie profesionālie problēmu risinātāji, tas mums neaizņēma pārāk daudz laika.
Par to arī ļoti ātri aizmirsām, ierdoties tikšanās vietā:
Mēs papaijājām dzīvnieciņus, izbraucām ar kvadraciklu, papļāpājām, paēdām.
3. nedēļa
Bet šonedēļ savācām pilnu galdu ar uzkodām par godu Jāņiem, nedaudz nogaršojām dažādus gardumus, ko Latvijā neatrastu. Šoreiz visiem kopā bija mazāk laika, jo pilnīgi visi jauno nedēļu sāksim jaunās pilsētās.
Kopumā esam sagatavojušies nedēļai un dodamies uz jaunām pilsētām, kur esam gatavi turpināt strādāt un augt, priecāties un mācīties.
Montanā laikapstākļi ļoti mainīgi – te līst, te spīd saule, iznākumā skaista varavīksne, dažreiz pat divas vienā reizē. Šajā nedēļā ekstra daudz samācījāmies, ieguvām jaunas atmiņas un satikām daudz foršu ģimeņu!
Šajā darbā jābūt ļoti atjautīgam – viena mamma dzīvoja treilerī un tur nebija vietas, kur spert kāju, ārā lietus lielām lāsēm, bet tas jau Artu neapstādina – rādām grāmatas mašīnā. Tā arī Arta sēžot mašīnā, noprezentēja mammai mūsu foršās grāmatas.
Arinai jautra nedēļa – nosvinēja bookfieldā dzimšanas dienu, no ģimenēm dabūja daudz dāvanu un patīkamu emociju. Citu dienu bija uzdevums visu dienu dziedāt Ziemassvētku dziesmas. Līdz ādai slapja, bet turpināja strādāt, dziedot „Jingle bells, jingle bells”. Vot, tā ir apņemšanās!
Linda resortā Bozemanā satiku mammu, kuras vīrs strādā kopā ar Jeniferu Anistoni, Jeniferu Lopezu, Krisu Pine, Robertu De Niro, Justinu Timberlake. Drīz Linda pati būs local celebrity. 😀
Kitija: “Jāsaka tā, ka laikapstākļi Montanā mainās ik pa 10 minūtēm, tad saule, tad lietus negaiss un krusa. Pēc vasaras būsim ritīgas azbesta vecenes. Šonedēļ iemācījos, cik svarīgi ir būt pateicīgam par to, kas tev ir. Satiku ģimenes ar smagiem stāstiem un sapratu, ka man dzīvē ir viss, kas nepieciešams un pat pāri, tikai ikdienas steigā to nepamanu. Ir tik svarīgi ir būt jaukam cilvēkam, jo nekad nezini, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Kā man viena omīte teica, “pasaule reizēm ir tik nežēlīga un ka pasaulē vajag vairāk laipnības,” tādēļ šonedēļ strādāju pie tā.”
Annija: “Šī nedēļa paskrēja ļoti ātri, katru dienu satiku kādu Eiropiešu mammu vai tēti – no Polijas, Baltkrievijas, Čehijas un Ukrainas. Satiku ģimeni, kuriem ļoti patīk Latviešu grupa “Tautu meitas” un klausās latviski dziesmas.”
Linda- dod daudz našķus turfa, meksikāņu ģimene iedeva vistiņas, amerikāņu ģimene iedeva šokolādes humusu, kā arī Linda mācās spāņu valodu
Evelīna- satika riktīgi foršas un krutas ģimenes, kas mainīja visas dienas attitude, piemēram tetis apsēdās un pateica ka ja nebūtu intro nenopirktu, connection is realy important
Agnija- jeff bezos pateica netīšām izmantojot vārdus par ielu
Kristaps- ļoti foršs tētis pateica get rich
Aleksis- satika ļoti foršu meksikāņu tēti, kas gleznoja, kopā smējās par jokiem
Anna- visi viņu turfā uzskata par FIB aģentu, mammas cep cepumus un gaida viņu
Zane- forši cilvēki teritorijā, kuriem ir svarīga izglītība
Artūrs- Satiku daudz cilvēkus un patika palidzēt vienam džekam aizstumt viņa mašīnu lidz garāžai
Karolīna- satika foršu omi kuru sauca Kārena, iedeva ledustēju pievienoja Facebooka un samīļoja
Kamēr Jūs svinējāt Jāņus un Līgo, mēs svinējām dzīvi.. 3 nedēļas Amerikā nav joka lieta – traktorista iedegums, puncītis no visiem bezmaksas saldumiem, balti zobi un lieli smaidi. 🙂 💌PĀRIS BILDĪTES NO IEPRIEKŠĒJĀS SVĒTDIENAS, KUR NOSVINĒJĀM ARTŪRA UN DANIKA DZIMŠANAS DIENAS🤘🤘🤘
Nu, un tad pēc kārtīga tusiņa, devāmies strādāt. Par to, kā pagāja šī nedēļa:
Marta: Satiku ļoti daudz foršas ģimenes. Vienai bija plaukts gar sienu pilns ar galda spēlēm no grīdas līdz griestiem, pēc sarunas ar ģimeni, tēvs man atnesa vienu spēli un uzdāvināja. Ņikita: в понедельник очень дружелюбный и приветливый мексиканец хотел угнать мой велик Rūta: Vienu dienu ārā plosījās vētra. Es gāju klauvēt pie durvīm kamēr vēl vētra nebija sākusies, un man atvēra durvis sieviete, kurai bija vienalga par to, ko es daru, viņa ļoti uztraucās un aicināja mani iekšā. Pie virtuves galda sēdēja vairāki ģimenes locekļi, kas mani aicināja pie galda ēst picu kopā ar viņiem😋 pavadīju 20 minūtes superīgu cilvēku kompānijā👌🏼 Santa: У мен лучший руммейт (Рута)! Подарила мне персональную подписанную посуду❤️😃 Встертила маму с Украины, папа местный. Поговорили по-русски, очень необычно. Потом встретила другую полурусскую семью – увидала первый раз русские книжки в Америке😄🇺🇸 Linda: Saule, lietus, saule, vētra, saule, un vēl bišķu vētras. Jautri. 😁 Šondedēļ nebija tik daudz piedzīvojumu kā otrajā nedēļa, bet tik un tā – satiku jaukas ģimenes – viena kamēr pārdevu viņiem grāmatas, baroja mani ar mājas makaroniem. 😀 Juris: Viens prospect atverot durvis uzrunāja krieviski un bija ļoti apjucis, kad es viņam tekoši atbildēju. Aprunājoties uzzināju, ka viņš pirms gada nolēma sākt mācīties, tāpat, intereses pēc. Ļova: В прошлый вск я поменял локейшн. Всю неделю жил с Артуром💪 в 2-этажном доме. Сегодня снова нужно переезжать, но пока не понятно куда… продолжение следует… Daniks: Nedēļa pagāja ļoti ātri, bija ļoti laba vētra, intersno, prikoļno, bet turpinām strādāt jebkuros apstākļos, ar katru dienu paliek vieglāk un labāk 👌 Kā arī paspējām iebraukt baznīcā, bija ļoti labi, interesants piedzīvojums, paspēju nobildēties ar James, kurš spēlēja uz klavierēm🔥
Heeeelllllllllllooooooooo! 🇺🇸🇺🇸🇺🇸🇺🇸🇺🇸 Otrā nedēļa ir cauri. Šī nedēļa galvenokārt, bija par konstantu darbu un konstantu labu noskaņojumu. Kā mūsu, mīļā DSL Madara, teica: “
Laba attieksme nozīmē arī to, ka jums rūp apkārtējie. Neļaujiet sev dusmoties, kad viņi saka “nē”. Esiet mierīgi un neuztveriet noraidījumu personīgi! Un pēdējā lieta, kas palīdz pārvaldīt savu attieksmi, ir visu laiku mācīties. Turpinot mācīties, jūs jutīsities ļoti labi – jūs visu laiku jutīsiet, ka gūstat panākumus.”Хееееееееееееееее! 🇺🇸🇺🇸🇺🇸🇺🇸🇺🇸
Вторая неделя закончилась. Эта неделя была посвящена постоянной работе
и постоянному хорошему настроению. Как сказал наш дорогой DSL Мадара: «Хорошее отношение также означает, что вы заботитесь об окружающих. Не сердитесь, когда они говорят нет. Сохраняйте спокойствие и не принимайте отказ на свой счет! И последнее, что поможет вам управлять своим отношением, — это постоянно учиться. Вы будете чувствовать себя очень хорошо, продолжая учиться — вы будете чувствовать, что постоянно прогрессируете».
Veiksmīgi aizvadījām un pabeidzām pārdošanas skolu Nashvillā. Ļoti ātri dabūju savu strādāšanas atļauju un parunāju ar ļoti draudzīgiem policistiem. Aizstāvēju praksi kā pēdējo skolas darbu šajā semestrī.
Esmu ļoti patīkami pārsteigta par skaistumu, kas mums visur ir apkārt. Skaista daba un visapkārt kalni.
Šo svētdien garšīgi paēdām un ieguvām jaunas zināšanas no amerikāņa Harrison Knowles, kurš kādreiz arī pārdevis grāmatas. 🙂
Džiliana
Satiku daudz superīgu ģimeņu / cilvēku, un izzināju šo cilvēku domāšanas stilu, lai arī tas ir pilnīgi pretējs, kādu parasti varētu dzirdēt Eiropā. Un tāpat galu galā, atradu kopīgu valodu. Es sapratu, ka ja vien Tu smaidīgs un draudzīgs, lielākā daļa cilveku būs tādi paši – atvērti un saprotoši. Dabuju success coin.
Satiku riktīgi foršu ģimeni, kura vairāk vai mazāk runāja tikai spāniski, tāpēc daudz komunicējām ar tulkotāja palīdzību. Bet galu galā, es iemācījos savu pirmo frāzi spāniski, es mīlu grāmatas, un tad iemācīju ar vieņiem pāris lietas latviski. Un tā bija superīga sajūta, dzirdēt latviešu valodu dienas vidū, no ģimenes, kas pat nezināja, ka tāda latviešu valoda pastāv.
Šonedēļ satikām foršu džeku no Amerika, kas pirms kāda laika arī pārdeva gramatas 5 vasaras pēc kārtas. Paēdam garšīgas pusdienas, un ieguvām daudz vērtīgu atziņu, kā uzlabot nākamo nedēļu un visu vasaru kopumā.
Paula
Es satiku ļoti foršus cilvēkus, kas vienmēr piedāvā padzerties ūdeni, iedod līdzi kaut ko ēdamu.:) Kaut arī nostrādāju tikai 3 pilnas dienas, kļuvu daudz pārliecinātāka par sevi. Lepojos par savu attieksmi, kas visu nedēļu bija pozitīva.
Es visu laiku esmu smējusies par to, ka esmu maza augumā, tāpēc man vajag lielu mašīnu. Pirmajām 2 dienām Amerikā noīrēju mašīnu. Naudas taupīšanas nolūkos izvēlējos nevis konkrētu mašīnu, ko gribu īrēt, bet tādu piedāvājumu, kurā man iedos to mašīnu, kas uz doto brīdi būs brīva. Samaksāju vismazākās naudiņas, bet beigās dabūju braukt ar džipu! Mazais sapnītis piepildīts.:)
Šo svētdien satikām programmas alumni Harisonu, kurš pats 5 gadus pārdeva grāmatas. Viņš padalījās ar savu pieredzi un ieteikumiem, lai mūsu vasaras izdotos pēc iespējas labākas. Bija forši redzēt, kā SWA programma dod cilvēkiem pārliecību par sevi un paver durvis nākotnes karjerai.
Markuss
Es strādāju ilgi, mani cienāja ar gardumiem, kurus es atliku un cilvēki pārsvarā bija jauki.
Satiku slāvu ģimeni
Šo svētdien ļoti gardi paēdām Penny Anns Cafe s. Bija lieliska saruna ar Harrisonu.
Armands
Es sāku strādāt jaunā pilsētā; es vienmēr atrodu kādu, kurš aizved mājās; un iemācījos daudz jaunu vārdu spāņu valodā
Es izbraucu ar policijas automašīnu.
Šo svētdien pusdienojām kopā ar Harisonu un iemācījāmies daudz jaunas lietas.
Anna
Bija labi, ka nesaslimu, atbrauca komanda un bija foršs runātājs svētdienā.
Mans interesantākais notikums bija par puiku, kas dungoja dziesmu no zvaigžņu kariem
Šo svētdien ēdu čīzburgeru.
Linda
Pirmajā dienā pārdodot grāmatas, no rīta puses lija lietus, un pirmajā mājā pie kuras pieklauvēju dzīvoja skolotājs, kurš bez vilcināšanās iedeva man lietussargu.
Šo sestdien satiku sievieti no Anglijas, kura Jūtā dzīvo jau ceturto gadu. Sarunas beigās pateica, lai uzgaidu un no garāžas izņēma riteni, kas man ļoti bija vajadzīgs. Tagad varu ātrāk nokļūt līdz pilsētai, kur pārdodu. 🙂
Šonedēļ sanāca aprunāties ar cilvēkiem no dažādām kultūrām, kas likās fascinējoši, ka vienā pilsētā ir tik dažādas kultūras.
Gāju garām mājai, kurai durvis bija vaļā un tur sēdēja vecs onkulis. Otro reizi ejot garām pabļāva, lai pagaidu, tad atnesa man coca colu un piedāvāja cigareti, sakot, ka es gan jau nepīpējot. Cigareti nepaņēmu, bet coca colu gan paņēmu.
Mēs šo svētdien saņēmām mazās medaļas (Success coints).
SW Latvia 