Šis Sunday meeting bija pavisam īpašs – mūsu pēdējais kopīgais meetings šovasar. Satikāmies visi kopā, un šoreiz norisinājās tas pavisam neparastā vietā – Menonītu skolā. Atmosfēra bija interesanta un citāda nekā parasti, un tas padarīja tikšanos vēl īpašāku.

Parunājām par to, kā mums gāja nedēļas laikā, un vienojāmies, ka šo pēdējo darba nedēļu mēs nostrādāsim uz visiem 110%. Šis ir brīdis, kad jāizspiež viss, kas vēl ir palicis, lai beigās varam ar lepnumu teikt – mēs paveicām visu, ko spējam! 💪

Kā aktivitāti izvēlējāmies doties uz Alabamu, lai apskatītu USS Alabama Battleship muzeju. Tas bija iespaidīgi – pats kuģis ir milzīgs, un tur varēja izstaigāt gan šaurās kajītes, gan redzēt, kā izskatās īsta karavīru dzīve uz kuģa. Uzzinājām arī dažādus interesantus faktus – piemēram, ka šis kuģis Otrā pasaules kara laikā saņēma iesauku “Mighty A”, jo tas izturēja vairākas lielas kaujas praktiski nesalaužams. ⚓️

Pēc muzeja devāmies uz gift shop, kur piedzīvojām ļoti negaidītu pārsteigumu – satikām latviešu mammu ar savu māsu! Bija tik forši ārpus savas grupas atkal dzirdēt latviešu valodu. 🇱🇻 Tas bija kā mazs māju gabaliņš šeit Amerikā.

Protams, pēc visām pastaigām bijām izsalkuši kā vilki. Tāpēc aizbraucām uz vietējo seafood restorānu. Kad atvērām ēdienkarti… atklāti sakot, neko nesapratām 😅. Viesmīlei nācās mums izskaidrot katru ēdienu pa vienam, bet vismaz viņa arī par mums pasmējās, tāpēc beigās viss izvērtās smieklīgi un pozitīvi. Un jā, ēdiens bija lielisks. 🦐🐟

Tā mēs arī noslēdzām šo īpašo meetingu – ar smiekliem, labām atmiņām un pilniem vēderiem. Tagad atpakaļ pie darba, jo šī ir mūsu I WANNA WIN nedēļa. Laiks finišam – un mēs iesim līdz galam ar pilnu jaudu! LET’S GO! 🚀🔥

Devītā nedēļa jau aiz muguras – kreizii! 😱 Bet mēs vēl neapstāsimies. Mēs esam gatavi atdot visu, lai palīdzētu pēc iespējas vairāk ģimenēm ar izglītību. Un mūsu mērķis? Izspiest maksimumu no atlikušajām divām nedēļām, lai pēc tam ar lepnumu varētu teikt: “Es izdarīju visu, ko varēju,” nevis domāt – “es varēju izdarīt vairāk”. 💪

Šodien mums bija mini roadtrip – no Defuniak Springs uz Tallahassee un tad tālāk līdz Pensacola. Kopā sanāk ap 580 km (aptuveni 360 jūdzes).

Tas ir kā Rīga → Liepāja → Daugavpils vienā dienā. 😄

Meetings notika tieši mašīnā (jā, mēs protam apvienot lietderīgo ar jautro 😄). Padalījāmies ar nedēļas foršākajiem mirkļiem, izgājām cauri mūsu Sunday outline un dalījāmies ar savu emotional purpose – kāpēc mēs darām to, ko darām. Un… let’s just say… mūsu viedokļi sakrita. ❤️

Kad sasniedzām Pensacola, mūs sagaidīja sirsnīga Mennonite ģimene, kas bija sarīkojusi “back to school” mielastu. Ēdiens? Wow. 🤤 Katras ģimenes mamma bija sagatavojusi ēdienu, un viss tika sanests kopā, lai uz galda būtu vesela garšu parāde. Bija viss – sākot ar mac and cheese un meatballs līdz desertiem, kas liktu smaidīt pat visnogurušākajam grāmatu pārdevējam.

Mēs kopā ēdām, smējāmies, runājāmies… un sajūta bija tāda, ka esam starp savējiem. Pēc sirsnīgas pēcpusdienas gan pienāca laiks atvadīties, bet mēs devāmies prom ar pilniem vēderiem un vēl pilnākām sirdīm. ❤️

Dough turpina kustēties uz priekšu – un mēs neapstāsimies līdz finiša līnijai! 🚀

Šonedēļ atkal tikāmies uz mūsu Sunday meetingu – jau sesto! Šoreiz izvēlējāmies Rocky Bayou piknika vietu Niceville, un tas bija desmitniekā. Daba skaista, laiks lielisks, un sajūta – kā īstā vasarā. Grūti noticēt, bet puse vasaras jau aiz muguras. Crazyyyyy.

Pēc intensīvas nedēļas visi bijām pelnījuši nelielu atelpu, tāpēc šoreiz uztaisījām pikniku dabā. Uz grila gāja hotdogi, frī kartupeļi, cepta kukurūza, un, protams, netrūka arī našķu. Dzīvojām šoreiz pa glauno – ēdām, atpūtāmies un vienkārši izbaudījām dienu.

Protams, kā bez weekly challenge! Šonedēļ – kurš visbiežāk sēžas ar mammām. Zaudētājs dabūja putukrējumu sejā – un jā, tas bija skaisti. Vēl skaistāk to bija vērot. Bildes visu izsaka. 😄

Nedēļas laikā dažiem sanāca satikt dažādus dzīvniekus kā, piemēram, bruņurupučus un krokodilus. Dzīvnieki bija pārsteidzoši mierīgi un draudzīgi – pilnīgs kontrasts ikdienas skrējienam.

Un tad – mūsu dienas neplānotais highlights. Kamēr sēdējām un ēdām, pie mums pienāca amerikāņi un piedāvāja izbraukt ar savu laivu. It was too crazy to say no – un labi, ka nepateicām. Tas bija episki. Saule, vējš, ūdens un smiekli.

---

Šī svētdiena atgādināja, cik forši ir būt komandā, kur ne tikai strādājam kā traki, bet arī mākam kopā atpūsties un izbaudīt mirkli. Tiekamies nākamajā nedēļā ar jaunu enerģiju un – kā vienmēr – jauniem stāstiem.

Šīs nedēļas sestdiena Dough grupai bija sirsnīga un jautra .

Satikāmies zēnu viesģimenē Pensacola, Floridā, kur sākumā mierīgā gaisotnē parunājāmies par nedēļas laikā piedzīvoto – katram bija savs stāsts, ko pastāstīt, un bija forši vienkārši pabūt kopā. Pēc tam ķērāmies pie tehnikas – šoreiz uzsvars bija uz “back to the basics”. Atgādinājām sev, kāpēc mēs to darām un kā darīt vienkāršās lietas vēl labāk. Īsts “reset” brīdis!

Kad bijām prātus sakārtojuši, devāmies ciemos pie ģimenes, ko Alfrēds iepazina nedēļas laikā. Viņi mūs bija uzaicinājuši pie sevis, jo paši jau vairākus gadus ir uzņēmējuši tik pat foršus jauniešus, kā mēs – BOOKPEOPLE!!!

Tiklīdz atbraucām, lietus sāka gāzt kā pa Jāņiem, bet tas mūs neapturēja lekt baseinā un kārtīgi nopeldēties! Jo kas ir sliktākais, kas var notikt? Izmirksim?😄 Ūdens bija silts, garastāvoklis vēl siltāks.

Pēc peldes – burgeri, sarunas, smiekli un vienkārši laba atmosfēra. Vakarā visi jutāmies atjaunojušies – gan no laika kopā, gan no enerģijas, ko deva šī atsaucīgā ģimene un atgādinājums par vienkāršo, bet būtisko.

Šajā svētdienā grupa Dough tikās jau ceturto reizi, un šī bija viena no sirsnīgākajām un jautrākajām tikšanām līdz šim. Mēs sākām ar vienkāršu, bet ļoti nozīmīgu saliedēšanās pasākumu – katrs izteicām pateicību kādam grupas biedram. Par mazajām lietām, ko novērtējam viens otrā – par uzmanību, humora izjūtu, atbalstu vai vienkārši par to, ka kāds vienmēr ir blakus.

Pēc tam, protams, padalījāmies ar dad jokes. Favorīti bija:

• “What do you call a sad strawberry? …A blueberry.”
• “Why was the math book sad? …Because it had too many problems.”

Vēlāk pēc meetinga visi kopā devāmies uz all you can eat bufeti, kur kārtīgi pieēdāmies (un neviens to nenožēloja). Garšīgi, jautri, un forši pavadīts laiks kopā, bez steigas.

Šīs svētdienas atmiņas paliks kā vēl viens apliecinājums tam, cik svarīgi ir vienkārši būt kopā – ar pateicību, smiekliem un pilniem šķīvjiem.

Dienas rit lēni, bet nedēļas paskrien ātri! Neticam, ka jau mēnesi esam štatos!

Šīs nedēļas piedzīvojumi Floridā: nebija tik karsts kā parasti — tikai 33 grādi!

Cilvēki šeit ir forši un izpalīdzīgi. Mums patīk viņiem stāstīt jokus!

Viens no jokiem:

What do you call a teacher who doesn’t fart in front of the class? A private tutor.

Šodien bijām peldēties un ēst picas!

Šodien visi tikāmies Mobile, Alabama un devāmies uz mūsu grupas first ever All You Can Eat buffeti. Īsākiem vārdiem sakot, mums patīk labi paēst bet visam ir savi limiti. Zane šobrīd strādā pilsētā, kurā ir lielākais Rodeo Floridā- Bonnifay, Zane izbauda šo vasaru, viņa saka, ka atrodas atpūtas vietā. Nedēļas laikā katrs satikām ģimenes no dažādām Eiropas valstīm, tādām kā Ukrainas, Polijas, Vācijas, Krievijas. Tas bija forši dalīties ar saviem viedokļiem par amerikāņu kultūru un ar ko tā atšķiras no mūsu.

Šodien mēs forši pavadījām laiku kopā. Beidzot esam pilnā sastāvā, Edmunds un Alfrēds pievienojās mūsu book selling piedzīvojumam. Ieguvām arī foršas, piemēram, Tīna un Marks abi nopelnīja success coin, for doing 30+demos katru dienu wohoo malači!!!! Kā dienas aktivitāti izvēlējāmies visi doties peldēties vietējā ezerā. Atkal satiekoties viens otru mēs uzlādējām ar pozitīvu enerģiju, lai būtu gatavi nākamajai nedēļai.

Šodien mums bija pirmā orga sanāksme. Mēs padalījāmies ar dažādiem stāstiem saistībā ar mūsu pirmajām darba dienām. Piemēram, Marks sāka rādīt grāmatas vienai ğimenei un tētis bija tik lielā sajūsmā, ka gribēja parādīt Markam savas vistas, tāpēc viņš atnesa savas vistas un rādīja tās, kamēr Marks centās demonstrēt grāmatas. Zanei bija līdzīga pieredze – viņa satika ģimeni, un viņi teica, ka var viņai iedot olas, ja viņa vēlas, un tā arī izdarīja. Dāvis satika ģimeni, ar kuru viņš runāja ne angliski ne spāniski… bet tas bija tāds kā abu valodu sajaukums. Tīna satika foršus vecvecākus, kuri viņai uzdāvināja cepuri, ko var redzēt vairāku kilometru attālumā, tā atgādināja satiksmes konusu, tā bija spilgti dzeltena, bet cepure paliek cepure…