Linda – Pagadījos mājā kurā bija meksikāņu ģimene, apsolīja aizvest mājās, bet vajadzēja pagaidīt, jo bija lūgšanās laiks, tad piedalījos viņu lūgšanās procesā, kurā skanēja garīga mūzika.
Sintija -Pus darba dienu mani pavadīja ļoti jauks suns.
Jānis – Satiku mammu latvieti, kurai radinieki ir no Alūksnes un noprezentēju grāmatas latviski.
Linda Čevere – Satiku meksikāņu ģimeni, kas iedeva pagaršot viņu tradicionālo uzkodu.
Mārtiņš – Strādāju mazā pilsētiņā kurā ir dzimis Abrahams Linkolns.
Emīls – Rādīju grāmatas ģimenei, kurā meita mācās vidusskolā, un prezentācijas beigās meita paprasīja mammai vai var mani paturēt.
Eva – Man tagad ir daudz un dažādas termo krūzes, jo visas ģimenes man tās dod komplektā ar ūdeni.
Laura – Dienas Amerikā paiet arvien ātrāk un ātrāk, un piedzīvotais un pieredzētais arī tikai aug un papildinās. Dienas te ir saulainas un siltas, negribas, lai paliek vēl karstāks, bet to sola gan:D Amerikāņu neatkarības svētki bija krāsaini u jautri, cilvēki todien, 04.07.19., bija īpaši smaidīgi, un tāpēc īpaši smaidīju arī es. Kādu dienu arī forši paēdu ķiršus no kādas ģimenes koka, jo tētis atļāva, sakot, ka putni tik un tā noēd. Standarts:D Kopumā viss tikai turpinās un kļūst labāks!
Dagnija – Es tiešām nesaprotu kā laiks tik ātri skrien, bet tulīt jau būs pagājusi puse no vasaras!!! Godīgi sakot, es nevaru aprakstīt tās emocijas, ko šis darbs sniedz – tie ir gan smiekli, gan asaras, gan uztraukums, gan prieks…bet es zinu tikai vienu – noteikti nav nekā labāka, ko jaunieši varētu darīt, lai attīstītu gan sevi, savu raksturu, gan arī prasmes, kuras vēlāk noderēs dzīvē! Ir jautri! P.S. Šonedēl satiku gimeni, kuriem mājdzīvnieks bija mazs kazlēns.
Kārlis – Šī nedēļa bija diezgan jautra. Sāku strādāt laukos. Skati, godīgi sakot, ir neaprakstāmi un ar iPad nevar normāli nofotografēt tā, ka var redzēt visas detaļas, kuras redz ar aci. Sitdownā ar meksikāņiem dabūju arbūzu. Bija sitdown ar Navy Seal, no turienes arī stroķi.
Lauris – Superīga nedēļa pagājusi. Šonedēļ notika ļoti negaidīta sakritība, ka strādājot mazā pilsētā Idaho (Middleton) satiku ģimeni, kuru pagājušajā gadā biju saticis mazā pilsētā Kalifornijā (Mckinleyville). Pašu mammu neatcerējos, bet viņa atcerējās ka mums bija sitdowns un arī zināja manu klientu vārdus no pagājušā gada. Laikapstākļi palikuši siltāki un saule spīd vairāk kā nekad, kas dažkār priecē un dažkārt ļoti cepina. Kopumā nedēļa paskrēja ļoti ātri un kā organizācija sākam augt un mācīties ar vien vairāk un vairāk katru dienu. Tagad jau vairāk ir saprotamas katra stiprās un vājās puses, kā arī kas vislabāk palīdz iegūt rezultātus. Nākamo nedēļu veltīsim kādam sev tuvam cilvēkam, tā kā gribasspēks palīdzēs ikvienam dabūt labāko nedēļu kādā sfērā.
.
Samanta – Piektā nedēļa ļoti uzlaboja manas spāņu valodas komunikācijas prasmes un atgrieza atmiņā daudz universitātē uzkrātās zināšanas. Ne tikai kārtējo reizi satiku ļoti izpalīdzīgus cilvēkus, kuri deva man gan visādas garšīgas lietiņas, gan aizveda mājā, bet arī tiku izcheckota. Vienu dienu ēdu pusdienas pie baznīcas, un pie manis piebrauca policijas mašīna. Likās, ka kāds jau paspējis pasūdzēties, bet izrādījās, ka policists vienkārši gribēja zināt ko es daru, kā man iet, vai neviens man nedara pāri, un vai man ir pietiekami daudz ūdens. Tas bija ļoti jauki, un lika man vēl vairāk novērtēt to, cik jauki cilvēki dzīvo Idaho.
Anete: Pieklauvēju pie durvīm. No iekšpuses atskanēja balsis, kas kliedza “Nē, nevar viņus izlaist!” Atvērās durvis un tur bija stereotipiskais amerikānis jeb apaļīgs vīrietis. Sekundi vēlāk no mājas izskrēja divi suņi un aizskrēja tālāk pa ielu. Vīrietis uzreiz aizskrēja abiem pakaļ. Paliku stāvam pie durvīm, nezinot, ko darīt. Sapratu, ka laiks ir nauda un gāju tālāk. Pēc kādas stundas tieši tas pats gadījās pie citām durvīm, tikai tās atvēra omīte.
Armanda: Šonedēļ tiku pie mormoņu grāmatas. Ātrāk nekā iepriekšējā gadā un pat ar cietajiem vākiem.
Rudolfs: Es nopirku riteni un nākamajā dienā tam pārplīsa riepa. Vienā mājā manu riteni salaboja un tā ģimene pēc tam pat aizveda mani uz mājām.
Arturs: Šonedēļ man gadījās līdzīgi kā Burkā kundzei. Gāju gan mājas žogu un otrā pusē bija suns. Par suni nezināju, bet, kad viņš ierējās, pamatīgi nobijos, ka pilnīgi pārkrautu pāri savam ritenim.
Laura: Durvis atvēra mazs ķīniešu puisītis. Teicu, lai pasauc mammu, bet viņš atbildēja, ka mājās ir tikai tētis un viņš kakā.
Arturs: Satiku vienu mormoņu ģimeni, kura man ar degsmi stāstīja par savu ticību. Pēc brīža satiku kristiešu ģimeni, kura arī ar degsmi stāstīja par savu ticību. Es jutos kā pa vidu tam visam.
Sandijs: Tas bija mans pirmais klients un pārdošanas svarīgākajā brīdī ļoti savajadzējās uz tualeti. Es pilnīgi pielecu kājās, jo nevarēju novaldīties. Sanāca pat nedaudz apčurāties.
Agate: Esmu satikusi daudzus tētus, kuriem ir nolakoti kāju nagi.
Bookmarines celebrating Latvian Midsummer Day!
Eva – Dabūja 2 host ģimenes, viena no viņām arī bija strādājusi tiešajā pārdošanā. Satiku latviešu ģimeni un mēģināju pārdot grāmatas latviešu valodā.
Linda Silavniece – Organizācijas līderis izaicināja iegūlties peļķē, lai dabūtu bezmaksas svētdienas aktivitāti, izaicinājumu pieņēmu.
Marija – Ome uzdāvināja jaku, jo vakarā bija auksti.
Sintija – Satika ģimeni, kuri zināja kur ir Latvija un pat tur ir bijuši.
Linda Čevere – Braucot uz mājām nokrita stūre ritenim. Satiku tēti kuru sauca Jack Daniels.
Bruno – Kļūdas pēc pieklauvēju pie nepareizās mājas, bet dabūju labu sitdownu.
Emīls – Es katru rītu pardevējai Taco Bell devu visas savas monetas, lai viņa izlasa vajadzīgās, jo es nesapratu, tāpēc, viņa man uz lapiņas salīmēja dažādas US monētas un pierakstīja, cik katra ir vērta, lai es saprastu.
Martiņš – Satiku Ēvaldu Juranču uzreiz varēja atpazīt, ka latvietis, jo viņam bija dzintara krelles virsū.
Jānis – Satiku vienu vīrieti kas pagājušo gad bija nopircis grāmatas, paprasīju, lai parāda grāmatas un bērni cenšoties pievērst manu uzmanību sāka darīt trakas lietas, lēkāt uz grāmatām un skraidīja pa māju uz ātrumu. Viens puisītis kamēr es runāju ar mammu pagalmā, sagribēja uz toleti un kamēr gaidīja mammu aizgāja pagalma vidū novilka bikses un sāka čurāt visu kaimiņu priekšā.
Samanta – Visas nedēļas jau ir sajukušas kopā, bet šī nedēļa ļāva man ļoti novērtēt vietu, kur strādāju, un cilvēkus, kurus satieku. Kārtējo reizi bija daudz visādu problēmu, bet vienmēr atradās cilvēki, kas ir gatavi palīdzēt- tad nu arī dabūju jaunu riteni, visādus gardumus, un arī zāles veselības problēmām. Bija arī nedaudz jāpacīnās pašai ar sevi emocionāli, bet tas tieši lika man ļoti augt un mācīties pašai par sevi. Vasara tikai sākas.
Lauris – Riktīgi forša nedēļa aizgājusi vēja spārniem jau. Paliek viss arvien labāk un labāk. Gan ieradumi sāk veidoties gan rezultāti paliek ar vien labāki. Šonedēļ satiku vairākas foršas ģimenes, tiku nolaistīts ar ūdeni no dārza laistītājiem, kas pēkšņi ieslēdzās (forši bija atvēsināties :D), kā arī dabūju pāris jaunus foršus draugus šeit.
Arnolds – Sirsnīgi sveicieni visiem mājās no saulainā Idaho! Sēžot Līgo vakarā ASV sajūtas liekas nedaudz dīvainas, no vienas puses gribas padziedāt kādu jāņu dziesmu, no otras ir baigais prieks šeit atrasties. Jūnijs līdz šim ir paskrējis nemanot. Cilvēki ir ļoti draudzīgi, visu laiku piedāvā ūdeni un novēl veiksmi. Pa nedēļu ir notikuši daudz interesanti notikumi. Ir sanācis netīšām iekļūt cilvēku pagalmos, satikt daudzas zosu ģimenes un ir dzirdēti daudzi iespaidīgi notikumi no saviem istabas biedriem. Svētdienās vienmēr sanāk paēst nedaudz neveselīgāk, jo tad ir brīvdiena. Tas jau ASV standarts 🙂 Laiks šeit ir ļoti patīkams un visapkārt ir brīnišķīgi skati ar kalniem. Kādā svētdienā notiekti vajadzēs aizbraukt uz tiem un pēc vasaras parādīt bildes. Pašlaik es vienīgais ko varu pateikt, ka es jūtos patīkami saviļņots par šo doto iespēju. Gaidat mani mājās pēc vasaras!
Laura – Čau čau no Amerikas! Ceru, ka visi ir lustīgi nosvinējuši Līgo svētkus divkārši forši par mums, kas ir ASV:) mēs savus Jāņus nosvinējām lēkājot foršā atrakciju parkā pa batutiem un kāpjot pa kāpšanas sienu, bet tas bija svētdien. Atlikušās nedēļas dienas strādājam un kļūstam arvien labāki. Cilvēki vēl joprojām ir atvērti un jauki, un arī ļoti izpalīdzīgi – palīdz ar visādām ķibelēm, kas atgadās, kā arī piedāvā ūdeni, apelsīnus un citus našķus. Viss ir super!
Dagnija – Grūti noticēt, ka jau trešā nedēla ir galā!!! Laiks skrien nenormāli ātri… Idaho ir vislabākā vieta, kur būt – cilvēki ir ļoti atvērti un draudzīgi, šeit ir visskaistākie skati un kopumā loti jauka vide. Ar katru dienu jūtams arvien lielāks progress un katra diena ir piedzīvojumu pilna – vai nu tie ir satikti interesanti cilvēki, saplīsusi riteņa riepa vai jebkas cits, bet nekas nevar mūs apstādināt! Nevaru sagaidīt, ko nākamās nedēļas atnesīs. 🙂
Kārlis – Kopumā nedēļa bija diezgan nice. Salavecim gara bārda, vairāk nezinu ne vārda.
SW Latvia 