Čau visiem faniem! Esam iesvētīti! Pirmā nedēļa/pusnedēļa ofisā aizvadīta – katrs pieklauvējām pie pirmajām šīs vasaras durvīm, un pēc tam vēl pie vidēji 300 citām. Iemācījāmies, ka pasaule ir pie mūsu kājām, un patiesībā viss, ko ieņemam prātā un uz ko tiecamies, ir sasniedzams – kā teica Vinnijs Pūks: ,,People say nothing is impossible, but I do nothing everyday”. Par mums gan tas nav patiesi teikts – mēs zinām, ka, ja sēdēsim rokas klēpī salikuši, neko neiespējamu nesasniegsim, tāpēc esam ne tikai ieņēmuši zemo startu vasarai, bet jau speram pirmos soļus, un aidā jūriņā!
Artūrs: Nedēļa bija darba pilna, es sāku jau pierast pie karstuma, ilgām stundām, ko strādājam, un pie angļu valodas, kura tiek lietota visu dienu, katru dienu. Esmu pateicīgs par šo nedēļu, par cilvēkiem, kurus satieku un ar kuriem ir interesanti, kā arī esmu pateicīgs par iespēju izaicināt sevi un darīt grūtas lietas, jo grūti ir tikai momentā.
Maija: Šonedēļ iemācījos nebaidīties prasīt palīdzību un uzrunāt cilvēkus! Galvenais smaidīt 😀 Daudz ko uzzināju par darbu karstajā laikā (elektrolīti un normālas pusdienas – the best!). Esmu pateicīga par visiem foršajiem cilvēkiem, kurus satiku, kuri iedeva mans ūdeni, uzkodas, suvenīrus, pat, kad es neprasīju! Esmu pateicīga par mīlīgiem putniem un vāverēm, viņi šeit ir visur! Esmu pateicīga par katru silto, saulaino, +35C dienu 😀
Elīna: Šīs 3 pirmās bija interesantas, jo jutos tā, itkā viss jāmācās no jauna un jāpierod runāt ar tik daudz cilvēkiem 😉 protams, pie karstumiņa arī jāpierod. Esmu patiesi lepna par mums visiem, ka izcīnījām šīs pirmās dienas, un lēnām iekustinam lielo darba lokomotīvi – mūsu darba sparu, ko pēc pāris nedēļām vairs nevarēs apstādināt !!!!!!!! Mēs ejam uz uzvaru, maziem solīšiem, bet nepadodoties!🩷🏆🙏🏼
Nora: Pirmās trīs dienas parādīja, cik svarīgi ir nospraust mērķi, un iet uz to uz visiem 100%. Un tas ir izdarāms! Cilvēki aiz durvīm ir superīgi, un katras durvis ir kā loterijas biļete – nekad nezini, kādi brīnumi slēpjas aiz tām. Saulīte ir ar zobiņiem, mati tiek aktīvi balināti. Esmu pateicīga par savu kompanjonu – sarkano ričuku.
Veronika: Heiiiiiiii ❤
Tik laba nedēļa, prieks atgriezties Teksasā! Šonedēļ iemācījos, kā būt jaukai ar cilvēkiem, kā uzklausīt un palīdzēt. Ļoti daudz vēl kas ir priekšā, izaicinājumi, grūtības, problēmas – bet tāpēc es šeit esmu, lai kļūtu par labāku un stiprāku cilvēku 😉
Viss ir viegli, ja neuztver sevi pārāk nopietni. Vienkarši darīšu savu labāko!
Mīlu visus, sveicieni no Hutto :3
Kārlis L: Yoo, šonedēļ iemācījos, ka jātur ričuks kaut kur, kur to var redzēt. Satiku daudz foršus cilvēkus. Esmu pateicīgs, ka varu piespiest sevi darīt lietas, kuras negribu darīt. Saies
Lauris: Viss ok. Pamazām sāku ieskrieties darba režīmā. Baigi forši īstenībā ar mašīnu strādāt. Jāmauc tik tālāk😁
Reinis: Šonedēļ iemācījos veiksmīgāk jautāt par apkārtējām mājām, kur doties tālāk. Iemācījos veiksmīgi pajautāt, kā dabūt velosipēdu. Sapratu to, ka šajā darbā nevar nebūt empātisks. Es esmu pateicīgs par to, ka man bija iespēja pasekot Veronikai un mācīties no kļūdām.
Šajā svētdienas sapulcē tikāmies pie Tonija un Tesas – viņi pārdeva grāmatas gados, kad daļa no mums vēl ēda smiltis, un dažu nemaz vēl nebija. Viņi mūs uzņēma atvērtām rokām, parādīja, kā grāmatas izskatījās pirms 25+ gadiem, dalījās ar savu pieredzi un gudriem padomiem, kā arī kārtīgi pabaroja – kā pienākās. No rīta arī katrs apmeklējām baznīcu – mācītāji šeit apmetņus nenēsā, bet, par spīti tam, ko solīja internets, arī diemžēl nelido pa gaisu ar lonžām. Iepazinām daudz superīgu cilvēku – ikkatrs bija atvērts sarunai.
Turpinot deklamēt Vinnija Pūka gudrības: ,,You’re braver than you believe, stronger than you seem and smarter than you think”. Mēs turpinām kustēties uz priekšu, jūs turpināt mums ticēt! Tiekamies pēc nedēļas – ar piepildītu stāstu, piedzīvojumu un gudrību vācelīti!
SW Latvia 