Čau, čau visiem!
Piektā nedēļa veiksmīgi aizvadīta! Šī nedēļa bija lieliska iespēja ne tikai uzzināt kaut ko par sevi un savu darba ētiku, bet arī iegūt lielisku kultūras pieredzi. Kā zināms, 4.jūlijs ir ASV Neatkarības diena un amrikāņiem tie ir lieli svētki. Pieredzējām salūtu vairāku dienu garumā, kādu no mums arī kārtīgi pabaroja un, papildus tam, izdzīvojām foršu nedēļu.
Madara šonedēļ atrada viesģimeni, kur varēs dzīvot. Tiešām forši, ka izdodas atrast tik jaukus cilvēkus un lietas atrisinās. Tikai jāturpina meklēt! 😊
Paula satika opīti, kurš pirms 52 gadiem arī pārdeva grāmatas. Viņš stāstīja, ka tad viņiem darbs bija jāsāk jau 7 no rīta, starp mājām bija jāskrien un pusdienas nevarēja ņemt līdzi, tās bija jāprasa mammām, kurām pārdeva grāmatas. Un, beigu beigās, visas vasaras laikā viņš nopelnīja tikai 350$.
Forši apzināties, ka mums tomēr nav tik traki noteikumi 😄 Opītis arī atzina, ka tā bija ļoti vērtīga pieredze, jo var iemācīties kā runāt ar cilvēkiem, kā tikt galā ar sevi, savām domām un emocijām.
Ance, braucot mājās no darba, redzēja vietu, kas izskatījās diezgan baisi. Tur bija augsts žogs ar zīmēm “šķērsot aizliegts” un šī vieta izskatījās pamesta, nedaudz kā cietuma teritorija. Ārā bija jau tumšs. Viņai tobrīd galvā bija visādas domas – ka tik mani kāds nenolaupa, kur viņi liek man strādāt?, ātrāk jātiek prom,… Nākamajā dienā Ance strādāja tajā pašā teritorijā un braucot garām šai vietai, pievērsa tai pastiprinātu uzmanību. No rīta tur bija apmēram 25 suņi, kas peldējās baseinā un priecīgi skraidīja apkārt. Varēja redzēt arī daudzus cilvēkus, kas atbrauca uz šo vietu ar saviem mīluļiem. Izrādās, ka šī vieta, kas sākumā šķita baisa, bija suņu kūrorts un spā.
Madara Luīze redzēja īstu kovboju uz brūna zirga. Beidzot. Esam Teksasā kā nekā. Tomēr, interesanti bija tas, ka viņam bija basas kājas nevis zābaki, kā ierasts.
Zane šonedēļ strādāja bagātā Teksasas rajonā. Tur bija kāda milzīga māja, kurai priekšpusē bija 5 mašīnas. Strādnieks, kas strādāja pie mājas viņu uzrunāja un pateica, ka saimnieku šobrīd nav mājas. Zane brauca pie nākamās mājas, tur stāvēja 7 pick up trucks un statuja ar zirdziņu, uz kura jāja puisītis ar laso rokās. Pie nākamās mājas bija liela vērša un zirga statuja. Interesanti, kāda ir šo cilvēku nodarbošanās, kas tur dzīvo.
Ksenija redzēja ļoti skaistu mašīnu. Tā bija 1980.gada Cadillac baltā krāsā ar sarkanu ādas salonu. Viņa skatījās uz mašīnu, siekalojās, un mašīnas īpašnieks piedāvāja viņai ne tikai uzņemt bildi ar šo auto, bet arī iesēsties mašīnā.
Edmunds sāka strādāt jaunā rajonā. Neviens viņam nevēra vaļā durvis diezgan ilgu laiku. Beidzot kāda sieviete atvēra durvis un minēja, ka Edmunds pārdod vai nu saules paneļus vai arī kukaiņu apkarotājus. Izrādās, ka pirms pusstundas pie viņas durvīm klauvēja cits pārdevējs. Kāds bija viņu dzīvojamā rajona grupas čatā ierakstījis ziņu, lai neveļ varā durvis, jo te strādā kāds, kurš pārdod kukaiņu apkarotājus. Edmunds ar šo sievieti forši parunāja un viņi uztaisīja kopā bildi, ko viņa publicēja šajā grupas čatā, rakstot, ka Edmunds ir foršs students, pārdod grāmatas, nekož. Uz šo ziņu atsaucās arī daži cilvēki, sakot, lai Edmunds atnāk arī uz viņu māju.
Tā mums šonedēļ gāja. Ar nepacietību gaidām, kādus stāstus atnesīs nākamā nedēļa!
SW Latvia 