20’somethings HHS #week3

Čau, čau, čau visiem foršajiem cilvēkiem!

Trešā nedēļa nu jau pagātnē un esam daudz mācījušies un kļuvuši gudāki, foršāki, stiprāki, entuziastiskāki un daudz strādīgāki nekā jebkad iepriekš. Katra nedēļa paliek arvien labāka, jo mēs paliekam labāki. Atskatoties uz šo nedēļu mums katram atmiņā palicis kāds stāsts, ar ko vēlamies padalīties.

Madara Luīze satika daudz foršus cilvēkus, bet viens vīrietis atvēra durvis un teica, ka viņam nav bērnu un grāmatas pašam nevajag. Viņš atvēra savu maku un iedeva kušķīti ar dolāriem. Cilvēkiem patīk palīdzēt universitātes studentiem no Eiropas.

Edmunds satika vīrieti vārdā John Cox. Viņš bija profesionāls dragreisa braucējs un parādīja savu sacīkšu vēsturi, pastāstīja par mašīnu, pastāstīja dažas sacensību nianses. Būtībā Edmunds dabūja bezmaksas muzeja apmeklējumu. Vēl viņš satika Jan Nisar Khan, kurš bija profesionāls kriketa spēlētājs, sadāvināja cepures un kreklus, pabaroja. Trešais vīrietis, ko Edmunds satika, bija beisbola treneris, kuram visa māja veltīta beisbolam. Viņam bija atvēlētas istabas dažādām līgām. Un skaistam nedēļas noslēgumam viņš arī iepazina vīrieti, kurš grāmatu nopirka tāpēc, ka Edmunds viņam cieši paspieda roku, neraustījās, bija pārliecināts un skatījās viņam acī (viņam bija tikai viena normāla un funkcionējoša acs, otrai kaut kas bija noticis).

Paulas stāsts ir par sestdienu, pēdējo nedēļas darba dienu. Bija jau tumšs, deviņi trīsdesmit vakarā. Viņa taisījās jau doties mājās un dzirdēja, ka vienā no mājām notiek kāds tusiņš. Pieklauvēja un durvis atvēra meksikāņu tētis. Viņa parādīja grāmatu, bet viņš īsti neko nesaprata un aiztaisīja durvis. Paula devās projām un dzirdēja kā no mājas iznāk kāds cits vīrietis vārdā Fernando un sauc viņu atpakaļ. Atkal sāka stāstīt, kas viņa ir un ko dara, bet Fernando nemaz neinteresēja grāmatas, bet gan tas, ka viņa strādā door to door sales, jo pats reiz esot pārdevis dzīvības apdrošināšanu šādā veidā, tāpēc saprot kā tas ir. Viņš lauztā angļu valodā teica, lai Paula nekad nepadodas, jo šis ir labākais, ko viņa varētu darīt un pēc tam dzīvē būs vieglāk risināt problēmas. Galvenais nepadoties, dienu pēc dienas, mirkli pēc mirkļa. Un svarīgi arī šo darīt kopā ar draugiem, lai ir kāds, kas atbalsta un palīdz. Fernando lika Paulai pasmaidīt. Forši apzināties, ka ir cilvēki, kas novērtē mūsu darbiņu.

Madara šonedēļ bija ļoti pateicīga cilvēkiem, kurus satika dienas laikā un varēja ar tiem parunāties un uzzināt interesantus stāstus. Tas tiešām motivē un dod prieciņu. Viņa atceras, ka vienu vakaru sanāca nonākt pie ģimenes, kas tieši beidza vakariņot un viņiem bija palicis Texas bbq, kuru arī Madarai iedeva notestēt! Tas tiešām bija super garšīgs, kā visi slavē 🤩
Viņa atceras, ka kādas citas dienas laikā izdevās satikt mammu Taņu, kas kādreiz dzīvoja Pēterburgā, un viņa gatavojās dārza ballītei ar draudzenēm, kur bija pagatavojusi makaronus ar gaļu un dažādus kāpostu sacepumus, un tādus ēdienus, kas bija super garšīgi!
Tā ka… ja vēders ir pilns, Madara ir laimīga! 😄

Ksenijas pudele netīšām pakļuva zem Zanes mašīnas riteņiem. Viņa to pudeli bija dabūjusi pagājušajā vasarā, strādājot Misūrī. Uz brīdi bija bēdīgi, bet super smieklīgi. Diezgan ātri viņai izdevās dabūt jaunu pudeli, tāpēc šī mazā ķibele nebūs šķērslis viņas mērķu sasniegšanai.

Vēl kā interesantu atgadījumu no savas darba dienas Ksenija min brīdi, kad viņa redzēja peļķē vardi, kas izskatījās uzpūsta un gandrīz kā balons Šreka filmā. Viņa atlikušo dienu dziedāja SOMEBODY ONCE TOLD ME THE WORLD IS GONNA ROLL ME

Ance vienu dienu strādāja teritorijā, kur teorētiski viņa nedrīkstēja strādāt. Tur bija vairākas zīmes, kas norādīja, ka šeit nedrīkst veikt door to door sales, taču viņa tik un tā gāja un darīja to, kas viņai jādara. Tā izrādījās labākā teritorija, kur viņa līdz šim strādājusi, jo visi bija ļoti laipni un priecīgi viņu redzēt. Reizēm nav jāliek spiediens uz sevi, bet gan uz sistēmu.

Andrejs satika ļoti foršu ģimeni no Meksikas, kas viņam iedeva suvenīru – mazu enģeli. Viņš atnāca vakarā pie viņiem uz appointmentu, kur bija arī ļoti draudzīgs suns. Tā ģimene gan nopirka grāmatas, gan iedeva Andrejam līdzi vakariņas, gan aizveda uz dzīvesvietu ar sporta mašīnu. Bija superīgs dienas nobeigums🙂

Zane vakar satika ļoti kristīgus cilvēkus, kuri bija ieinteresēti bībelēs. Viņi sāka šķirstīt bībeles un un skaļi nosauca visas lietas, kas viņiem patīk. Šie cilvēki arī paši paprasīja cenu, paši izdomāja, ka maksās maksājumos un kādos. Zane šajā sarunā bija vairāk kā skatītāja no malas. Tad viņi nopirka bībeles, paņēma Zani aiz rokas un aizveda pie kaimiņiem, paši pieklauvēja pie kaimiņu durvīm un iepazīstināja viņus ar Zani. Būtībā šie cilvēki paši izdarīja visu pārdošanas ciklu, Zane bija fona vērotājs. Arī tā reizēm gadās.

Nikolai viena mamma iedeva t-kreklu ar Teksasas tematiku. Viņa no Ksenijas samācījās kā mammām paprasīt jebko, ko gribās un tāpēc tagad viņai ir jauns un stilīgs t-krekls.

Mēs reizēm rakstām foršas zīmītes mūsu komandas biedriem un ielīmējam tās kaut kur, lai liktu pasmaidīt. Lindai Ksenija bija uzrakstījusi zīmīti “apstājies un pasmaržo rozes”. Lindai tieši pagadījās pieklauvēt pie kādas mammas durvīm, kura bija no Albānijas un tur bija rozes. Nu, kas jādara, tas jādara. Viņa apstājās un pasmaržoja. Šis bija ļoti foršs atgādinājums izbaudīt mazās lietiņas dzīvē.

Šodien svētdienas meetingā satikāmies, lai visi padalītos ar šiem labajiem notikumiem. Šonedēļ visi peidalījās sacensībās, kur, pārspējot savas iepriekšējās nedēļas sit-downu skaitu, bija iespējams iegūt zeķes ar ponijiem. Katrs no mūsu komandas parādīja savu labāko un ieguva šīs zeķes. Kopīgi atzīmējām gan poniju zeķu iegūšanu, gan vasaras saulgriežus, gatavojot auksto zupu! 🙂

… un dažas bildītes no šīs nedēļas un šodienas