Laura – Dienas Amerikā paiet arvien ātrāk un ātrāk, un piedzīvotais un pieredzētais arī tikai aug un papildinās. Dienas te ir saulainas un siltas, negribas, lai paliek vēl karstāks, bet to sola gan:D Amerikāņu neatkarības svētki bija krāsaini u jautri, cilvēki todien, 04.07.19., bija īpaši smaidīgi, un tāpēc īpaši smaidīju arī es. Kādu dienu arī forši paēdu ķiršus no kādas ģimenes koka, jo tētis atļāva, sakot, ka putni tik un tā noēd. Standarts:D Kopumā viss tikai turpinās un kļūst labāks!
Dagnija – Es tiešām nesaprotu kā laiks tik ātri skrien, bet tulīt jau būs pagājusi puse no vasaras!!! Godīgi sakot, es nevaru aprakstīt tās emocijas, ko šis darbs sniedz – tie ir gan smiekli, gan asaras, gan uztraukums, gan prieks…bet es zinu tikai vienu – noteikti nav nekā labāka, ko jaunieši varētu darīt, lai attīstītu gan sevi, savu raksturu, gan arī prasmes, kuras vēlāk noderēs dzīvē! Ir jautri! P.S. Šonedēl satiku gimeni, kuriem mājdzīvnieks bija mazs kazlēns.
Kārlis – Šī nedēļa bija diezgan jautra. Sāku strādāt laukos. Skati, godīgi sakot, ir neaprakstāmi un ar iPad nevar normāli nofotografēt tā, ka var redzēt visas detaļas, kuras redz ar aci. Sitdownā ar meksikāņiem dabūju arbūzu. Bija sitdown ar Navy Seal, no turienes arī stroķi.
Lauris – Superīga nedēļa pagājusi. Šonedēļ notika ļoti negaidīta sakritība, ka strādājot mazā pilsētā Idaho (Middleton) satiku ģimeni, kuru pagājušajā gadā biju saticis mazā pilsētā Kalifornijā (Mckinleyville). Pašu mammu neatcerējos, bet viņa atcerējās ka mums bija sitdowns un arī zināja manu klientu vārdus no pagājušā gada. Laikapstākļi palikuši siltāki un saule spīd vairāk kā nekad, kas dažkār priecē un dažkārt ļoti cepina. Kopumā nedēļa paskrēja ļoti ātri un kā organizācija sākam augt un mācīties ar vien vairāk un vairāk katru dienu. Tagad jau vairāk ir saprotamas katra stiprās un vājās puses, kā arī kas vislabāk palīdz iegūt rezultātus. Nākamo nedēļu veltīsim kādam sev tuvam cilvēkam, tā kā gribasspēks palīdzēs ikvienam dabūt labāko nedēļu kādā sfērā.
.
Samanta – Piektā nedēļa ļoti uzlaboja manas spāņu valodas komunikācijas prasmes un atgrieza atmiņā daudz universitātē uzkrātās zināšanas. Ne tikai kārtējo reizi satiku ļoti izpalīdzīgus cilvēkus, kuri deva man gan visādas garšīgas lietiņas, gan aizveda mājā, bet arī tiku izcheckota. Vienu dienu ēdu pusdienas pie baznīcas, un pie manis piebrauca policijas mašīna. Likās, ka kāds jau paspējis pasūdzēties, bet izrādījās, ka policists vienkārši gribēja zināt ko es daru, kā man iet, vai neviens man nedara pāri, un vai man ir pietiekami daudz ūdens. Tas bija ļoti jauki, un lika man vēl vairāk novērtēt to, cik jauki cilvēki dzīvo Idaho.
SW Latvia 